Hamans tiek pakārts karātavās

1 Tad ķēniņš un Hamans atnāca pie ķēniņienes Esteres uz dzīrēm. 2 Un ķēniņš sacīja atkal uz Esteri, otrā dienā vīnu dzerot: "Ko tu lūdz, ķēniņiene Estere, tas tev taps dots, un, ko tu prasi, arī līdz pusei no valsts, to būs izpildīt." *3 Tad ķēniņiene Estere atbildēja: "Ja es, ķēniņ, žēlastību esmu atradusi tavās acīs un ja ķēniņam labpatīk, tad dod man manu dzīvību manas lūgšanas dēļ un manus ļaudis manas prasīšanas dēļ. 4 Jo mēs esam pārdoti, es un mani ļaudis, ka tiktu izdeldēti, nokauti un nomaitāti. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu klusu cietusi; jo nelaime neatsver ķēniņa traucējumu." 5 Tad ķēniņš Ahasvērs atbildēja un sacīja uz ķēniņieni Esteri: "Kas ir tas un kur ir tas, kas savā prātā ir apņēmies tā darīt?" 6 Tad Estere atbildēja: "Pretinieks un ienaidnieks ir šis niknais Hamans." Tad Hamans iztrūcinājās ķēniņa un ķēniņienes priekšā. 7 Un ķēniņš cēlās savā bardzībā no dzīrēm un gāja uz pils dārzu. Un Hamans stāvēja, lūgdams savu dzīvību no ķēniņienes Esteres, jo viņš redzēja, ka ķēniņš pret viņu bija nospriedis nelaimi. 8 Un ķēniņš atgriezās atpakaļ no pils dārza dzīru namā, un Hamans bija nokritis pie guļvietas, uz kā Estere sēdēja. Tad ķēniņš sacīja: "Vai grib viņš arī vardarbību ķēniņienei darīt pie manis namā?" Tiklīdz šis vārds izgāja no ķēniņa mutes, Hamanam apsedza galvu. 9 Un Harbona, viens no ķēniņa einuhiem, sacīja: "Redzi, Hamana namā stāv koks piecdesmit olekšu augstumā, ko Hamans cēlis Mordohajam, kas runājis labu ķēniņam." Tad ķēniņš sacīja: "Pakariet viņu pie tā." 10 Tad tie pakāra Hamanu pie koka, ko tas Mordohajam bija licis uzcelt. Tad ķēniņa bardzība norima.