Jūdi atriebušies ieceļ prieka svētkus

1 Tad nu divpadsmitajā mēnesī, tas ir Adara mēnesis, trīspadsmitajā dienā, kad notika pēc ķēniņa vārda un pavēles, tai dienā, kad jūdu ienaidnieki cerēja tos pārvarēt, bet tas pārgriezās pretēji, ka jūdi pārvarēja savus nīdētājus, 2 tad jūdi sapulcējās savās pilsētās pa visām ķēniņa Ahasvēra valstīm, ka tie rokas pieliktu pie tiem, kas viņu nelaimi meklēja, un neviens nepastāvēja viņu priekšā, jo bailes no viņiem bija nākušas pār visiem ļaudīm. 3 Un visi valstu lielkungi un valdnieki, un zemes pārvaldnieki, un ķēniņa mantas uzraugi godāja jūdus, jo bailes no Mordohaja pār tiem bija nākušas. 4 Jo Mordohajs bija liels ķēniņa namā, un viņa slava izgāja pa visām valstīm, jo šis vīrs Mordohajs tapa jo dienas jo augstāks. 5 Bet jūdi kāvās pret visiem saviem ienaidniekiem, ar zobenu kaudami un nokaudami, un nomaitādami, un darīja ar saviem nīdētājiem pēc sava prāta. 6 Un Sūsanas pilī jūdi ir nokāvuši un nomaitājuši pieci simti vīru 7 un Paršandatu, un Dalfonu, un Aspatu, 8 un Poratu, un Adaliju, un Aridatu, 9 un Parmastu, un Arisaju, un Aridaju, un Vajezatu, 10 Hamana, Hammedata dēla, jūdu ienaidnieka, desmit dēlus tie nokāva, bet tie savas rokas nepielika pie laupījuma. 11 Tai dienā nokauto skaits kļuva zināms ķēniņam Sūsanas pilī. 12 Un ķēniņš sacīja uz ķēniņieni Esteri: "Sūsanas pilī jūdi ir nokāvuši un nomaitājuši pieci simti vīru un arī Hamana desmit dēlus; ko gan tie nebūs izdarījuši citās ķēniņa valstīs? Un nu, kas ir tava lūgšana, tas tev tiks dots; un, kas vēl tava prasīšana, tai būs notikt." 13 Tad Estere sacīja: "Ja ķēniņam labpatīk, tad lai jūdi, kas ir Sūsanā, arī rīt dara pēc šīs dienas atvēlēšanas un lai Hamana desmit dēli top pakārti pie koka." 14 Tad ķēniņš pavēlēja, lai tā tiek darīts, un pavēle tika dota Sūsanā, un tie pakāra Hamana desmit dēlus. 15 Un jūdi, kas bija Sūsanā, sapulcējās četrpadsmitajā dienā, Adara mēnesī, un nokāva Sūsanā trīs simti vīru, bet tie savu roku nepielika pie laupījuma. 16 Un citi jūdi, kas bija ķēniņa valstīs, sapulcējās, ka tie savas dzīvības labad kautos un ka tiem būtu miers no saviem ienaidniekiem, un tie nokāva no saviem nīdētājiem septiņdesmit piecus tūkstošus, bet tie savas rokas nepielika pie laupījuma. 17 Tas notika trīspadsmitajā dienā, Adara mēnesī, un tā četrpadsmitajā dienā tie dusēja un šo dienu iecēla par dzīru un līksmības dienu. 18 Bet jūdi, kas Sūsanā bija sapulcējušies trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā, tie dusēja piecpadsmitajā dienā un to iecēla par dzīru un līksmības dienu. 19 Tāpēc jūdi, kas ciemos un miestos dzīvoja, četrpadsmito Adara mēneša dienu cēla par prieku un dzīru, un svētku dienu, un cits citam sūtīja dāvanas. 20 Un Mordohajs uzrakstīja šīs lietas un sūtīja vēstules visiem jūdiem, kas bija visās ķēniņa Ahasvēra valstīs tuvu un tālu, 21 tiem par stipru likumu noteikdams*, lai četrpadsmito un piecpadsmito Adara mēneša dienu ik gadus svētī, 22 tādēļ ka tajās dienās jūdi bija mieru dabūjuši no saviem ienaidniekiem un tādēļ ka tai mēnesī viņu noskumšana bija pārvērtusies par prieku un viņu bēdas par labām dienām, lai tie tās dara par dzīru un līksmības dienām un sūta cits citam dāvinājumus un nabagiem dāvanas. 23 Un jūdi pieņēma, kā tie bija sākuši darīt un ko Mordohajs tiem bija rakstījis. 24 Proti, ka agagietis Hamans, Hammedata dēls, visu jūdu ienaidnieks, bija izplānojis pret jūdiem, lai tos izdeldētu, un ka viņš bija metis meslus, tas ir, pūr, lai tos biedinātu un nomaitātu. 25 Bet, kad Estere nāca ķēniņa priekšā, tad šis ar vēstulēm pavēlējis, ka viņa niknās domas, ko viņš par jūdiem bija nodomājis, atgrieztos uz viņa galvu, un tie viņu ar viņa dēliem pakāruši pie koka. 26 Tādēļ tie šīs dienas sauca Purim, no meslu vārda "pūr". Tādēļ pēc visiem vārdiem vēstulē un ko tie paši bija redzējuši, un kas tiem bija noticis, 27 jūdi to iecēla un nolika sev un saviem bērniem, un visiem, kas viņiem pieķērās, ka to nepārkāptu, bet ka svētītu šīs divas dienas pēc viņu rakstiem un pēc viņu nospriestā laika ik gadus; 28 ka šīs dienas taptu pieminētas un turētas uz visām paaudzēm, ikvienā paaudzē, ikvienā dzimtā, ikvienā valstī un ikvienā pilsētā, un ka Purim dienas nepārkāptu jūdu starpā un ka viņu piemiņa netaptu aizmirsta pie viņu bērnubērniem. 29 Un ķēniņiene Estere, Abihaīla meita, un Mordohajs, jūds, rakstīja ar visu savu spēku un ietekmi*, lai apstiprinātu šo otru vēstuli par Purim. 30 Un viņš sūtīja vēstules visiem jūdiem uz visām simts divdesmit septiņām ķēniņa Ahasvēra valstīm ar miera un uzticības vārdiem, 31 lai tie šīs Purim dienas pastāvīgi svētī savā nospriestajā laikā, kā ebrejs Mordohajs un ķēniņiene Estere to bija iecēluši un kā tie paši sev un savam dzimumam bija apstiprinājuši, līdz ar gavēņu un gaudu noteikumiem*. 32 Un Estere apstiprināja ar savu pavēli šos Purim likumus, un tie tika ierakstīti grāmatā.