Dievs pārkāpējus sodīs, atgriezīgiem dos mieru.
1 Taisnais iet bojā, un nav neviena, kas to ņem pie sirds, un dievbijīgie top aizrauti, un neviens to neliek vērā. Jo taisnais top aizrauts, pirms ļaunums nāk. 53:8.1Moz 5:28.Mih 7:2.2 Kas savu taisno ceļu gājuši, nāk pie miera un dus savās telpās. 26:20.3 Bet jūs, nākat šurp, zīlnieces bērni, laulības pārkāpēja un maucinieces dzimums. 2Ķēn 9:22.Hoz 1:2.Mat 12:39.4 Par ko jūs smejieties? Pret ko jūs atplēšat savu muti un izstiepjat savu mēli? Vai jūs neesat pārkāpēju bērni un viltnieku dzimums? 1:2-4.Dāv.dz 22:7.5 Jūs esat sakarsuši uz dievekļiem apakš visiem zaļiem kokiem un nokāvāt bērnus pie upēm apakš akmens kalnu stūriem. Dāv.dz 106:36.2Ķēn 16:4,23:10.Jer 2:24.Eceh 16:21.6 Pie gludeniem upes akmeņiem bija tava daļa, tā bija tava tiesa, un tiem tu izlēji dzeramo upuri un upurēji ēdamo upuri; vai Man ar to bija mierā būt? 1Sam 17:40.7 Tu taisīji savu gultu lielā un augstā kalnā, pat tur tu uzkāpi, upurus upurēt. Eceh 16:25.8 Un aiz durvīm un stenderēm tu liki savu piemiņas zīmi, jo atstādamies no Manis tu atsedzi sevi un uzkāpi un taisīji platu savu gultu un slēdzi derību ar tiem. 5Moz 6:9.9 Tu iemīlēji viņu gultu un uzlūkoji to vietu. Tu gāji ar eļļu pie ķēniņa un nesi daudz smaržīgu zāļu, un tālu sūtīji savus vēstnešus un meties zemē līdz ellei. 30:2.Hoz 12:2.10 Tu nopūlējies savā garā ceļā un nesacīji: velti! Tu atradi jaunu spēku, tāpēc tu nenoguri. Jer 2:25.11 Bet no kā tev bija bail un ko tu bijies? Jo tu paliki par meli un Mani nepieminēji un neņēmi pie sirds. - Vai nav tā, kad Es sen dienām klusu cietis, tad tu Manis nebīsties? 42:14.Dāv.dz 50:21.12 Es darīšu zināmu tavu taisnību un tavus darbus, ka tie tev nepalīdzēs. 58:1.13 Kad tu brēksi, tad lai tev palīdz tavs (dievekļu) pulks; bet vējš tos visus aiznesīs, un vēsma tos aizraus. Bet kas uz Mani paļaujas, tas iemantos zemi un Manu svēto kalnu. 47:13,57:5,57:9-10.Soģ 10:14.Dāv.dz 15:1,37:9.14 Un Viņš sacīs: līdziniet, līdziniet, sataisiet ceļu, atņemat šķēršļus no Manu ļaužu ceļa. 62:10.Dāv.dz 68:4.15 Jo tā saka Augstais un Varenais, kas dzīvo mūžīgi un kā vārds ir svēts: Es dzīvoju augstībā un svētā vietā un pie tā, kam sagrauzts un pazemīgs gars, ka dzīvu daru garu pazemīgiem un dzīvu daru sirdi sagrauztiem. Dāv.dz 33:5,51:17,113:5.16 Jo Es nebāršos mūžīgi nedz dusmošos bez gala; jo Mana vaiga priekšā nonīktu gars un dvēseles, ko esmu radījis. Dāv.dz 67:1,80:4,103:9.Jer 3:12.17 Es biju apskaities par viņu grēcīgo mantas kārību un tos situ57:17 ebreju valodā arī tā: Es situ tos Sevi apslēpjot, tā bija sodība, ka Dievs Savu vaigu priekš tiem paslēpa. un apslēpos un apskaitos, taču tie atkāpušies aizgāja pa savas sirds ceļu. Jer 7:25.18 Es ieraudzīju viņu ceļus, un tos dziedināšu, un Es tos vadīšu un došu prieku tiem, kas apbēdināti. Mat 5:4.19 Es radīšu lūpu augļus: miers, miers lai ir tiem, kas tālu un kas tuvu, saka Tas KUNGS, un Es tos dziedināšu. 33:18.Jer 33:6.Efe 2:17.20 Bet bezdievīgie ir kā aizkustināta jūra, kas nevar nostāties, un viņas viļņi izmet dūņas un dubļus. 21 Bezdievīgiem nav miera, saka mans Dievs. 48:22.