Neemias 4

1 Un notika, kad Sanbalats dzirdēja, ka mēs ceļam mūri, tad viņš apskaitās un kļuva varen dusmīgs un apsmēja jūdus. 2 Un tas sacīja savu brāļu un Samarijas karaspēka priekšā: "Ko tie nespēcīgie jūdi dara? Vai tiem būs dot tādu vaļu? Vai tie upurēs? Vai viņi vienā dienā to pabeigs? Vai viņi sadedzinātos akmeņus no pelnu čupām darīs dzīvus?" 3 Un amonietis Tobija stāvēja viņam blakus un sacīja: "Lai tik taisa! Kad tur lapsa uzlēks, tad tā viņu akmeņu mūri nogāzīs!" 4 Klausi, ak mūsu Dievs, kā mēs esam nievāti, un atgriez viņu nievāšanu uz viņu galvām un nodod tos par apsmieklu gūsta zemē, 5 un neapklāj viņu noziegumu, un viņu grēki lai netop izdzēsti Tavā priekšā, jo tie Tevi kaitinājuši to strādnieku priekšā. 6 Bet mēs cēlām mūri un mūris tika uzcelts līdz pusei, tad ļaudis jo priecīgi sāka strādāt.