Dāvida varenie palīgi

1 Un šie ir, kas pie Dāvida nāca uz Ciklagu, kad tas vēl mita svešumā Saula, Kīša dēla, dēļ. Un arī tie bija no varoņiem, kara palīgi, 2 stopu nesēji, akmeņu metēji ar labo un ar kreiso roku, un bultu šāvēji no stopa. Tie bija no Saula brāļiem, no Benjamīna. 3 Tie pirmie bija Ahiēzers un Joas, Semaāha bērni no Gibejas, tad Jeziēls un Pelecs, Asmaveta bērni, un Barahus un Jehus no Anatotas. 4 Un Jišmaja no Gibeonas bija jo varens starp tiem trīsdesmit un pār tiem trīsdesmit. Un Jeremija un Jahaziēls un Johanans un Jozabads no Ģederas, 5 Eleūzajus un Jerimots un Bealija un Šemarija un Šefatija no Harufas, 6 Elkāna un Jezija un Azareēls un Joēzers un Jašobeams, Koraha dēli, 7 un Joēlus un Zabadija, Jerohāma dēli, no Ģedoras. 8 Un no gadiešiem nošķīrās pie Dāvida tai pilskalnā tuksnesī vareni karavīri, priekšturamu bruņu un šķēpu nesēji, no izskata kā lauvas un žigli kā stirnas pa kalniem. 9 Pārākais bija Ēcers, otrais Obadija, trešais Elijabs, 10 ceturtais Mišmanus, piektais Jeremija, 11 sestais Atajus, septītais Eliēls, 12 astotais Johanans, devītais Elzabads, 13 desmitais Jeremija, vienpadsmitais Mahbanajs. 14 Šie bija no Gada bērniem, kara virsnieki, tie mazākie viens pār simtu, tie lielākie pār tūkstoti. 15 Šie ir tie, kas pār Jardānu pārgāja pirmajā mēnesī, kad tā bija pilna līdz pašiem krastiem, un tie izdzina visus ielejas ļaudis pret austrumiem un pret rietumiem. 16 Un no Benjamīna un Jūdas bērniem arīdzan nāca pie Dāvida uz pilskalnu. 17 Un Dāvids tiem izgāja pretī un atbildēja, un uz tiem sacīja: "Ja jūs ar miera prātu pie manis esat nākuši, lai man palīdzētu, tad man būs viena sirds ar jums; bet, ja jūs mani ar viltu gribat nodot maniem ienaidniekiem, un tomēr netaisnības pie manis nav, tad lai mūsu Dievs to redz un soda." 18 Bet Gars nāca pār* Amasaju, virsnieku pār trīsdesmit, un tas sacīja: "Tev mēs piederam, Dāvid, un ar tevi mēs būsim, tu Isaja dēls: miers, miers lai ir ar tevi un miers ar taviem palīgiem, jo tavs Dievs ir tavs palīgs." Tad Dāvids tos pieņēma un tos iecēla par karapulku virsniekiem.*19 Un kādi no Manases pārgāja pie Dāvida, kad tas ar filistiešiem nāca pret Saulu karot, bet šiem nepalīdzēja; jo filistiešu lielkungi pēc sava padoma to atlaida, sacīdami: "Viņš pāries pie sava kunga Saula un mūsu galvas kritīs." *20 Kad viņš gāja uz Ciklagu, tad pie tā no Manases pārgāja Adnahs un Jozabats, un Jediaēls, un Mihaēls, un Jozabads, un Elihus, un Ciltajus, virsnieki pār Manases tūkstošiem. 21 Un tie Dāvidam palīdzēja pret (amālēkiešu) sirotājiem, jo tie visi bija stipri varoņi un kļuva par kara virsniekiem. *22 Un dienu no dienas tie nāca pie Dāvida, lai palīdzētu, tiekāms karaspēks kļuva tik liels kā Dieva karaspēks. 23 Un šis ir to galveno skaits, kas bija apbruņojušies uz karu un nākuši pie Dāvida uz Hebronu, ka viņam piešķirtu Saula valstību pēc Tā KUNGA vārda. 24 Jūdas bērnu, kas priekšturamās bruņas un šķēpus nesa, bija seši tūkstoši astoņi simti, gatavi karam. 25 No Simeona bērniem bija septiņi tūkstoši simts stipri kara varoņi. 26 No Levī bērniem četri tūkstoši seši simti. 27 Un Jojada, Ārona bērnu valdnieks, un ar to trīs tūkstoši septiņi simti. 28 Un Cadoks, jauns stiprs varonis, un no viņa tēva nama bija divdesmit divi virsnieki. 29 Un no Benjamīna bērniem bija Saula brāļu trīs tūkstoši; jo līdz tam laikam vēl viss vairums turējās pie Saula nama. 30 Un no Efraima bērniem divdesmit tūkstoši astoņi simti stipri varoņi, vīri, kam bija liela slava savu tēvu namā. 31 Un no Manases puscilts astoņpadsmit tūkstoši, kas ar vārdu tika noteikti, ka nāktu, lai Dāvidu celtu par ķēniņu. 32 Un no Izašara bērniem, kas bija gudri noprast, kas Israēlam katrā laikā bija darāms; šo virsnieku bija divi simti, un visi viņu brāļi darīja pēc viņu vārda. 33 No Zebulona, kas izgāja karā apbruņoti ar visiem kara ieročiem, bija piecdesmit tūkstoši, savā kārtā stāvēdami ar drošu sirdi. 34 Un no Naftaļa bija tūkstoš virsnieku un ar tiem trīsdesmit septiņi tūkstoši ar priekšturamām bruņām un šķēpiem. 35 Un no Dana bērniem uz karu gatavi divdesmit astoņi tūkstoši seši simti. 36 Un no Ašera, kas izgāja karā, kaujai gatavi, četrdesmit tūkstoši. 37 Un no viņpus Jardānas, no Rūbena un Gada bērniem, un no Manases puscilts ar visādām kara bruņām, simts divdesmit tūkstoši. 38 Visi šie karavīri, ar drošu sirdi pēc kārtas pulkos stāvēdami, nāca uz Hebronu, lai Dāvidu celtu par ķēniņu pār visu Israēlu. Un arī visiem citiem no Israēla bija vienāda sirds, lai Dāvidu celtu par ķēniņu. 39 Un tie tur bija pie Dāvida trīs dienas, ēda un dzēra, jo viņu brāļi priekš tiem bija sagatavojuši. 40 Un tie, kas tuvu pie tiem dzīvoja līdz Jisāšharam un Zebulonam, un Naftalim, nesa maizi uz ēzeļiem un kamieļiem, un zirgēzeļiem, un uz vēršiem, miltu ēdienus, vīģu un rozīņu raušus un vīnu, un eļļu, un vēršus un avis lielā pulkā; jo līksmība bija Israēlā.