Dāvidam Dieva nama uztaisīšana top aizliegta un Kristus apsolīts

1 Un notika, kad Dāvids savā namā dzīvoja, tad Dāvids sacīja uz pravieti Nātanu: "Redzi, es dzīvoju ciedru namā, bet Tā KUNGA derības šķirsts mīt starp telts aizkariem." *2 Tad Nātans sacīja uz Dāvidu: "Dari visu, kas ir tavā sirdī, jo Dievs ir ar tevi." 3 Bet tai pašā naktī Dieva Vārds notika uz Nātanu, sacīdams: 4 "Ej un saki Manam kalpam Dāvidam: tā saka Tas KUNGS: tev nebūs Man namu celt par mājas vietu. 5 Jo Es neesmu mitis namā kopš dienas, kad Israēlu esmu izvedis, līdz šai dienai, bet Es esmu gājis no telts uz telti un no mājokļa uz mājokli. 6 Visu to laiku, kad Es ar visu Israēlu esmu staigājis vai esmu vārdu runājis uz kādu no Israēla soģiem, kam Es esmu pavēlējis Savus ļaudis ganīt, sacīdams: kāpēc jūs Man neuztaisāt ciedru namu? 7 Tad nu saki tā uz Manu kalpu Dāvidu: tā saka Tas KUNGS Cebaots: Es tevi esmu ņēmis no ganībām, no sīklopiem, lai tu Maniem Israēla ļaudīm būtu par valdnieku. *8 Un Es ar tevi esmu bijis visur, kur tu esi gājis, un esmu izdeldējis visus tavus ienaidniekus tavā priekšā un cēlis augstu tavu vārdu, kāds lieliem kungiem vārds ir virs zemes. 9 Un Saviem Israēla ļaudīm Es esmu gādājis vietu un tos dēstījis, ka tie savā vietā dzīvo un vairs netop šaubīti, un netikli ļaudis tos vairs nespaida, kā senāk, 10 un no dienas, kad Es soģus iecēlu pār Saviem Israēla ļaudīm. Un visus tavus ienaidniekus Es esmu pazemojis un tev daru zināmu, ka Tas KUNGS tev cels namu. 11 Un notiks, kad tavs laiks būs pagājis, kad tu pie saviem tēviem iesi, tad Es pamodināšu tavu dzimumu pēc tevis, kas būs no taviem bērniem, un apstiprināšu viņa valstību. *12 Tas Man uztaisīs namu, un Es apstiprināšu viņa goda krēslu mūžīgi. 13 Es tam būšu par tēvu, un tas Man būs par dēlu, un Savu žēlastību Es no viņa neatraušu, kā Es to esmu atrāvis no tā, kas bija tavā priekšā. 14 Bet Es to Manā namā un Manā valstībā iecelšu mūžīgi, ka viņa goda krēsls pastāv mūžīgi." *15 Un, kad Nātans pēc visiem šiem vārdiem un pēc šīs parādīšanas ar Dāvidu bija runājis, 16 tad ķēniņš Dāvids nāca un palika Tā KUNGA priekšā un sacīja: "Kas es esmu, Kungs Dievs, un kas ir mans nams, ka Tu mani līdz šejienei esi vadījis? *17 Un tas Tev vēl bijis maz, ak Dievs! Bet Tu vēl uz Sava kalpa namu esi runājis par nākamiem ilgiem laikiem un mani esi uzlūkojis pēc cilvēka paraduma, Tu Dievs Kungs augstībā. 18 Un ko lai Dāvids vēl uz Tevi saka par Tava kalpa godību? Bet Tu gan pazīsti Savu kalpu. 19 Kungs, Tava kalpa labad un pēc Tavas sirds Tu visas šīs lielās lietas esi darījis un visas šīs augstās lietas darījis zināmas. 20 Kungs, nav neviena kā Tu, un neviena dieva nav kā Tu vien, pēc visa, ko mēs savām ausīm esam dzirdējuši. 21 Un kur gan ir kāda tauta virs zemes kā Tavi Israēla ļaudis, ko Dievs gājis atpestīt Sev par ļaudīm, un Sev celt lielu un bijājamu vārdu, pagānus izdzīdams Savu ļaužu priekšā, ko Tu no Ēģiptes izglābis? 22 Un Tu Savus Israēla ļaudis Sev esi cēlis par tautu mūžīgi, un Tu Kungs tiem esi kļuvis par Dievu. 23 Tad nu, Kungs, lai vārds, ko Tu esi runājis par Savu kalpu un par viņa namu, tiešām tā notiek mūžīgi, un dari, kā Tu esi runājis! *24 Tiešām, lai tā notiek, ka Tavs Vārds top paaugstināts mūžīgi, lai saka: Tas KUNGS Cebaots, Israēla Dievs, ir Dievs pār Israēlu, un Tava kalpa Dāvida nams lai pastāv Tavā priekšā. 25 Jo Tu, mans Dievs, Sava kalpa ausi esi atvēris, ka Tu tam gribi namu uztaisīt, tādēļ Tavs kalps ir iedrošinājies pielūgt Tava vaiga priekšā. 26 Tad nu, Kungs, Tu esi Dievs un esi runājis uz Savu kalpu šo labumu. 27 Un tagad, lai tas ir Tavs prāts, ka Tu svētītu Sava kalpa namu, ka tas mūžīgi paliek Tavā priekšā; jo, ko Tu, Kungs, svētī, tas paliek svētīts mūžīgi." *