Dāvida karš pret amoniešiem un filistiešiem

1 Un, kad gads bija pagājis, ap to laiku, kad ķēniņi iziet, tad Joābs vadīja karaspēku un izpostīja Amona bērnu zemi, un nāca un izvietoja nometni pret Rabu. Bet Dāvids palika Jeruzālemē. Un Joābs kāva Rabu un to izpostīja. *2 Un Dāvids ņēma viņu ķēniņa kroni no viņa galvas - un atklāja, ka tas svēra vienu talentu zelta, un tajā bija dārgakmeņi, un tas tika likts Dāvidam galvā; viņš arī izveda ļoti daudz laupījuma no tās pilsētas. 3 Un viņš izveda ļaudis, kas tur bija, un tos lika zem zāģiem* un zem dzelzs kuļamiem ruļļiem, un zem dzelzs cirvjiem. Un tā Dāvids darīja visām Amona bērnu pilsētām. Tad Dāvids ar visiem ļaudīm griezās atpakaļ uz Jeruzālemi. 4 Un pēc tam karš cēlās ar filistiešiem Gazerā; tad Sibehajs, Hušata dēls, kāva Sipaju, kas bija no milžu ļaužu bērniem, un tos pazemoja. 5 Un atkal karš cēlās ar filistiešiem, un Elhanans, Jaīra dēls, kāva Lahmiju, gatieša Goliāta brāli, kam šķēpa kāts bija kā riestava. 6 Un atkal bija karš Gatā, un tur bija viens liels vīrs, tam bija pa sešiem pirkstiem katrai rokai un kājai, divdesmit četri pavisam, un tas bija arīdzan dzimis no milžu ļaudīm. 7 Un tas apmēdīja Israēlu, bet Jonatāns, Šimejs, Dāvida brāļa, dēls, to nokāva. 8 Tie no milžu ļaudīm bija dzimuši Gatā un krita caur Dāvida roku un caur viņa kalpu roku.