Dāvanas Dieva nama būvei. Salamans un Cadoks tiek svaidīti. Dāvids mirst

1 Un ķēniņš Dāvids sacīja uz visu draudzi: "Salamans, mans dēls, vienīgais, ko Dievs izredzējis, vēl ir jauns un nenobriedis, un šis darbs ir liels, jo tā nav pils kādam cilvēkam, bet Dievam, Tam KUNGAM. 2 Es tad ar visu savu spēku esmu sagādājis sava Dieva namam zeltu zelta rīkiem un sudrabu sudraba rīkiem, un varu vara rīkiem, un dzelzi dzelzs rīkiem, un kokus koka rīkiem, oniksa akmeņus un ieliekamos akmeņus, un rubīnus, un raibus akmeņus, visādus dārgakmeņus un marmora akmeņus lielā daudzumā. 3 Un turklāt, kad man pie sava Dieva nama ir labs prāts, man ir vēl zelts un sudrabs, un to es dodu klāt savam Dieva namam bez visa tā, ko esmu sakrājis svētajam namam: 4 trīs tūkstošus talentu zelta no Ofiras zelta un septiņus tūkstošus talentu šķīsta sudraba, lai pārklātu ēku sienas; 5 zeltu zelta lietām un sudrabu sudraba lietām un ikvienam darbam, ko amatnieku rokas taisa. Un kuram vēl ir labs prāts šodien ar pilnu roku upurēt Tam KUNGAM?" 6 Tad deva ar labu prātu tēvu namu virsnieki un Israēla cilšu virsnieki un tūkstošnieki un simtnieki un ķēniņa darba virsnieki. 7 Tie deva Dieva nama vajadzībai piecus tūkstošus talentu zelta un desmit tūkstošus zelta gabalus, un desmit tūkstošus talentu sudraba, astoņpadsmit tūkstošus talentu vara, un simts tūkstošus talentu dzelzs. 8 Un tie, pie kā atradās akmeņi, tos nodeva Tā KUNGA nama mantu krātuvē Jehiēļa, Geršona dēla, rokā. 9 Un ļaudis priecājās, labprātīgi dodami, jo tie deva no visas sirds Tam KUNGAM ar labu prātu. Un arī ķēniņš Dāvids priecājās ar lielu prieku. 10 Un Dāvids teica To KUNGU visas draudzes priekšā. Un Dāvids sacīja: "Slavēts esi Kungs, mūsu tēva Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! 11 Tev, Kungs, pieder augstība un spēks, un godība, un slava, un gods, jo viss, kas debesīs un zemes virsū, tas Tev pieder. Tava ir ķēniņvalstība, un Tu esi paaugstināts kā galva pāri visiem. 12 Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tavā rokā ir visu paaugstināt un stiprināt. 13 Tad nu, mūsu Dievs, mēs Tev pateicamies un slavējam Tavas godības Vārdu. 14 Jo kas es esmu, un kas ir mani ļaudis, ka mēs spētu labprātīgi dot tādas dāvanas? Jo viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam! 15 Jo mēs esam svešinieki un piemitēji Tavā priekšā, kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna un bez pastāvības. 16 Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, lai Tev uzceltu namu Tavam svētajam Vārdam, tā ir no Tavas rokas, un viss pieder Tev! 17 Un es zinu, mans Dievs, ka Tu pārbaudi sirdi un Tev labi patīk skaidrība; no savas sirds skaidrības visu šo esmu devis ar labu prātu, un esmu redzējis ar līksmību Tavus ļaudis, kas šeit sanākuši, Tev dodam labprātīgi. 18 Kungs, mūsu tēvu Ābrahāma, Īzaka un Israēla Dievs, uzturi to mūžīgi, lai vērstu Tavas tautas sirdsprātu uz domāšanu par Tavu gribu, un atgriez viņu sirdis pie Tevis, 19 un manam dēlam Salamanam dod padevīgu* sirdi, ka viņš turētu Tavus baušļus un Tavas liecības, un Tavus likumus un visu darītu un uzceltu šo augsto namu, kā es esmu noteicis." 20 Un Dāvids sacīja uz visu draudzi: "Svētiet* To KUNGU, savu Dievu!" Tad visa draudze svētīja* To KUNGU, savu tēvu Dievu, un palocījās un nometās zemē Tā KUNGA un ķēniņa priekšā. 21 Un tie upurēja Tam KUNGAM upurus, un tie upurēja Tam KUNGAM dedzināmos upurus nākamās dienas rītā - tūkstoš vēršus, tūkstoš aunus, tūkstoš jērus ar saviem dzeramiem upuriem un kaujamiem upuriem lielā skaitā par visu Israēlu. 22 Un tie ēda un dzēra tai dienā Tā KUNGA priekšā ar lielu līksmību. Un tie cēla Salamanu, Dāvida dēlu, otrā reizē par ķēniņu un to svaidīja par valdītāju Tā KUNGA priekšā un Cadoku par priesteri. 23 Tā Salamans sēdās Tā KUNGA goda krēslā par ķēniņu sava tēva Dāvida vietā, un tam labi izdevās, un viss Israēls tam klausīja. *24 Un visi lielkungi un varenie, arī visi ķēniņa Dāvida bērni padevās ķēniņam Salamanam. 25 Un Tas KUNGS darīja Salamanu jo lielu visa Israēla priekšā un deva tam valstības godību, kāda vēl nebija bijusi nevienam Israēla ķēniņam pirms viņa. *26 Tā Dāvids, Isaja dēls, bija valdījis pār visu Israēlu. 27 Un laiks, kamēr viņš valdīja pār Israēlu, bija četrdesmit gadi; Hebronā viņš valdīja septiņus gadus, un Jeruzālemē viņš valdīja trīsdesmit trīs gadus. *28 Un viņš nomira labā vecumā, diezgan piedzīvojis mūža dienu, bagātības un goda, un viņa dēls Salamans kļuva ķēniņš viņa vietā. 29 Un ķēniņa Dāvida lietas, pirmās un pēdējās, redzi, tās ir rakstītas redzētāja Samuēla grāmatā un pravieša Nātana grāmatā, un redzētāja Gada grāmatā, 30 līdz ar visu viņa valdīšanu un varu, un tiem laikiem, kas nākuši pār viņu un pār Israēlu, un pār visām ķēniņvalstīm un zemēm.