Dāvids soda amoniešus, kas viņa vēstnešus bija apsmējuši

1 Un notika pēc tam, ka Nahašs, Amona bērnu ķēniņš, nomira, un viņa dēls kļuva ķēniņš viņa vietā. *2 Tad Dāvids sacīja: "Es darīšu žēlastību Hanūnam, Nahaša dēlam, jo viņa tēvs žēlastību darījis man." Un Dāvids sūtīja vēstnešus, lai izteiktu viņam mierinājumu par viņa tēvu. Tad Dāvida kalpi nāca uz Amona bērnu zemi pie Hanūna, lai viņu mierinātu. 3 Bet Amona bērnu lielkungi sacīja uz Hanūnu: "Vai Dāvids godina tavu tēvu tavās acīs, ka tas sūtījis pie tevis mierinātājus? Vai viņa kalpi nav tāpēc pie tevis atnākuši, lai zemi izpētītu, izlūkotu un izpostītu?" 4 Tad Hanūns saņēma Dāvida kalpus un nodzina tiem bārdas, un nogrieza tiem vienu drēbju pusi līdz gurniem, un tos atlaida. 5 Un tie aizgāja. Un, kad Dāvidam deva ziņu par vīriem, tad viņš tiem sūtīja pretī, jo vīri bija ļoti apsmieti, un ķēniņš tiem lika sacīt: "Palieciet Jērikā, tiekāms jūsu bārdas atkal būs ataugušas, tad nāciet atpakaļ." 6 Kad Amona bērni redzēja, ka bija palikuši smirdoši Dāvida priekšā, tad Hanūns un Amona bērni sūtīja tūkstoš sudraba talentus, lai noligtu kaujas ratus un jātniekus no Mezopotāmijas, no Maāhas, un no Cobas. 7 Un tie sev nolīga trīsdesmit divus tūkstošus kaujas ratu un ķēniņu no Maāhas, un viņa ļaudis, un tie nāca un izvietoja nometni pret Medebu. Un Amona bērni arīdzan sapulcējās no savām pilsētām un nāca karā. 8 Kad Dāvids to dzirdēja, tad viņš sūtīja Joābu un visu karaspēku ar tiem varenajiem. 9 Un Amona bērni izgāja un nostājās uz kauju pilsētas vārtu priekšā. Bet ķēniņi, kas bija nākuši, turējās savrup laukā. 10 Kad Joābs redzēja, ka kauja pret viņu izvietojās no priekšas un no aizmugures, tad viņš izlasīja kādus no Israēla jaunajiem vīriem un nostājās sīriešiem pretī. 11 Bet citus ļaudis viņš deva Abišajam, savam brālim, rokā, un tie nostājās pret Amona bērniem. 12 Un viņš sacīja: "Ja sīrieši būs stiprāki nekā es, tad nāc tu man palīgā, bet, ja Amona bērni būs stiprāki nekā tu, tad es nākšu tev palīgā. 13 Turies droši, un lai stipri cīnāmies par saviem ļaudīm un par sava Dieva pilsētām, un Tas KUNGS lai dara, kā Tam patīk." 14 Un Joābs nāca tuvāk ar saviem ļaudīm, kas pie viņa bija, lai kautos ar sīriešiem, bet tie bēga viņa priekšā. 15 Un, kad Amona bērni redzēja, kā sīrieši bēga, tad tie arīdzan bēga viņa brāļa Abišaja priekšā, un tie nāca pilsētā, un Joābs gāja uz Jeruzālemi. 16 Kad sīrieši redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie sūtīja vēstnešus un lika nākt sīriešiem, kas viņpus upes dzīvoja, un Šofahs, Hadadezera karaspēka lielkungs, gāja viņu priekšā. *17 Kad to Dāvidam teica, tad viņš sapulcēja visu Israēlu un pārgāja pār Jardānu, un nāca pie tiem, un nostājās tiem pretī. Un Dāvids nostājās sīriešiem pretī uz kauju, un tie ar viņu kāvās. 18 Bet sīrieši bēga Israēla priekšā, un Dāvids nokāva no sīriešiem septiņus tūkstošus kaujas ratu un četrdesmit tūkstošus kājnieku; viņš nokāva arī Šofahu, karaspēka lielkungu. 19 Kad nu Hadadezera kalpi redzēja, ka Israēla priekšā bija sakauti, tad tie slēdza mieru ar Dāvidu un viņam kalpoja. Un sīrieši negribēja vairs Amona bērniem palīdzēt.