Kanaāna zemes izdalīšana, 1; Kālebs dabū Hebronu par daļu, 13

1 Un šie ir apgabali, ko Israēla bērni iemantojuši Kanaāna zemē, ko viņiem ir izdalījuši priesteris Eleāzārs un Jozua, Nūna dēls, un augstie Israēla bērnu cilts tēvi. *2 Caur meslošanu tiem dalīja, kā Tas KUNGS caur Mozu bija pavēlējis, dot deviņām ciltīm un pusciltij. *3 Jo divām ciltīm un pusciltij Mozus bija devis daļu viņpus Jardānas, bet levītiem viņš nekādu zemes daļu nebija devis viņu starpā. 4 Jo Jāzepa bērnu bija divas ciltis, Manases un Efraims; un levītiem nedeva nekādu īpašu daļu zemē, bet pilsētas vien, kur dzīvot, un ganības viņu lopiem un viņu īpašumam. *5 Kā Tas KUNGS Mozum bija pavēlējis, tā Israēla bērni darīja un izdalīja zemi. 6 Tad Jūdas bērni piegāja pie Jozuas Gilgālā, un Kālebs, kenizieša Jefunna dēls, sacīja uz viņu: "Tu zini vārdu, ko Tas KUNGS uz Mozu, Dieva vīru, ir runājis Kādēš-Barneā par mani un par tevi. *7 Es biju četrdesmit gadus vecs, kad Mozus, Tā KUNGA kalps, mani sūtīja no Kādēš-Barnēas, zemi izlūkot, un es viņam atbildēju, kā tas bija manā sirdī. *8 Bet mani brāļi, kas man bija gājuši līdzi, tie darīja ļaužu sirdis bailīgas, bet es Tam KUNGAM, savam Dievam, pareizi klausīju. *9 Tad Mozus tai dienā zvērēja un sacīja: zeme, kur tu ar savu kāju esi minis, tev un taviem bērniem būs par daļu mūžam; jo tu Tam KUNGAM, manam Dievam, esi pareizi klausījis. 10 Un nu redzi, Tas KUNGS manu dzīvību ir uzturējis, kā Viņš ir runājis, un ir četrdesmit pieci gadi no tā laika, kad Tas KUNGS šo vārdu uz Mozu runājis, Israēlam tuksnesī staigājot, un nu redzi, es šodien esmu astoņdesmit piecus gadus vecs. 11 Es vēl šodien esmu tik stiprs kā tai dienā, kad Mozus mani izsūtīja; kāds mans spēks bija tobrīd, tāds ir mans spēks šobrīd uz karu, uz iziešanu un ieiešanu. *12 Un tagad, dod man šo kalnu zemi, par ko Tas KUNGS tajā dienā runājis, jo tu tajā dienā esi dzirdējis, ka tur dzīvo anākieši un tur ir lielas stipras pilsētas; varbūt Tas KUNGS būs ar mani, ka es tos varu izdzīt, kā Tas KUNGS runājis." 13 Tad Jozua viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunna dēlam, Hebronu par daļu. 14 Tāpēc Hebrona kļuva par mantojumu kenizietim Kālebam, Jefunna dēlam, līdz šai dienai, tāpēc ka tas Tam KUNGAM, Israēla Dievam, pareizi bija klausījis. *15 Bet Hebronas vārds vecos laikos bija Kirjat-Arba (Arbas pilsēta), tas ir bijis lielākais cilvēks starp anākiešiem. Un zemei bija miers no karošanas.