Izlūki Jērikā pie Rāhābas tiek paslēpti un izglābti

1 Un Jozua, Nūna dēls, sūtīja slepeni divus izlūkus no Šitīmas, sacīdams: "Ejiet, izlūkojiet zemi un Jēriku*." Un tie gāja un nāca kādas sievas namā, kas bija mauka, tai vārds bija Rāhāba. Un tie tur apmetās*. *2 Un Jērikas ķēniņam tapa sacīts: "Redzi, šinī naktī vīri nākuši no Israēla bērniem, lai izlūkotu zemi." 3 Tad Jērikas ķēniņš sūtīja pie Rāhābas un sacīja: "Dod šurp vīrus, kas pie tevis nākuši tavā namā, jo tie ir nākuši izlūkot visu šo zemi." 4 Bet sieva ņēma divus vīrus un tos paslēpa, un sacīja tā: "Vīri gan pie manis bija nākuši, bet es nezināju, no kurienes tie bija. 5 Un, kad vārti bija jāaizslēdz, kad metās tumšs, tad vīri izgāja. Es nezinu, kurp vīri gājuši; dzenieties pēc tiem steigšus, tad jūs tos panāksiet." 6 Bet viņa tiem bija likusi uzkāpt uz jumta un tos bija paslēpusi zem linājiem, ko uz jumta bija izklājusi. 7 Un vīri viņus vajāja pa Jardānas ceļu līdz braslam*, un vārti tapa aizslēgti pēc tam, kad bija izgājuši, kas viņus vajāja. 8 Un, pirms tie apgūlās, viņa pie tiem uzkāpa uz jumta 9 un sacīja uz vīriem: "Es zinu, ka Tas KUNGS jums šo zemi devis un ka mums uznākušas bailes jūsu dēļ, un ka visi zemes iedzīvotāji jūsu priekšā izbijušies. 10 Jo mēs esam dzirdējuši, kā Tas KUNGS licis izsīkt Sarkanās jūras ūdeņiem jūsu priekšā, jums no Ēģiptes zemes izejot, un ko jūs esat darījuši viņpus Jardānas diviem amoriešu ķēniņiem, Sihonam un Ogam, ko jūs esat izdeldējuši. *11 Un, to dzirdot, mūsu sirds kļuvusi bailīga, un nav vairs drosmes nevienam pret jums; jo Tas KUNGS, jūsu Dievs, Viņš ir Dievs augšā debesīs un apakšā virs zemes. *12 Bet tagad, zvērējiet man jel pie Tā KUNGA, tāpēc ka es žēlastību pie jums esmu darījusi, ka arī jūs darīsiet žēlastību pie mana tēva nama, un dodiet man kādu ticamu zīmi, 13 ka jūs atstāsiet dzīvus manu tēvu, manu māti un manus brāļus, un manas māsas ar visu, kas tiem pieder, un ka jūs mūsu dvēseles izglābsiet no nāves." 14 Tad vīri uz to sacīja: "Ja mēs nedarīsim žēlastību un uzticību pie tevis, kad Tas KUNGS mums šo zemi dos, tad lai mirst mūsu dvēsele jūsu vietā, ja tik jūs šo mūsu lietu nedarīsiet zināmu." 15 Tad viņa tos ar virvi nolaida pa logu, jo viņas nams bija pie pilsētas mūra un viņa dzīvoja pie mūra. 16 Un viņa uz tiem sacīja: "Ejiet kalnos, ka tie jūs nesastop, kas jūs vajā, un paslēpieties tur trīs dienas, tiekāms vajātāji atgriezīsies. Un pēc tam ejat savu ceļu." 17 Tad vīri uz viņu sacīja: "Mēs būsim brīvi* no šā tava zvēresta, ko tu mums liec zvērēt: 18 redzi, kad mēs nāksim šinī zemē, tad piesien pie sava loga šo sarkano virvi, ar ko tu mūs nolaidi, un sapulcini pie sevis šai namā savu tēvu un savu māti, un savus brāļus, un visu tava tēva namu. 19 Un ikviens, kas pa tava nama durvīm izies ārā, tā asinis lai paliek uz viņa galvas, un mēs būsim nevainīgi. Bet ikviens, kas pie tevis būs namā, tā asinis lai paliek uz mūsu galvas, ja kas savu roku pie viņa pieliks. *20 Bet, ja tu šo mūsu lietu darīsi zināmu, tad mēs būsim brīvi no šā zvēresta, ko tu mums esi likusi zvērēt." 21 Tad viņa sacīja: "Lai tā ir, kā jūs sakāt." Un viņa tos atlaida, un tie aizgāja; un viņa sarkano virvi piesēja pie loga. 22 Tā tie aizgāja un nāca kalnos, un palika tur trīs dienas, tiekāms vajātāji bija atpakaļ griezušies; jo vajātāji tos bija meklējuši pa visiem ceļiem, bet nebija atraduši. 23 Tad tie divi vīri griezās atpakaļ un nonāca no kalniem, un cēlās pāri (Jardānai) un nāca pie Jozuas, Nūna dēla, un teica tam visu, kas tiem bija noticis. 24 Un tie sacīja uz Jozua: "Tiešām Tas KUNGS visu zemi ir devis mūsu rokās, un visi zemes iedzīvotāji no mums bīstas."