Gibeonieši ar viltu saderas ar Israēlu

1 Un, kad to dzirdēja visi ķēniņi, kas bija viņpus Jardānas, kalnos un ielejās un gar visu lielās jūras malu, Lebanonam pretī, hetieši un amorieši, perizieši, hīvieši un jebusieši, 2 tad tie sapulcējās visi kopā, lai cīnītos ar Jozua un ar Israēlu. 3 Kad nu Gibeonas iedzīvotāji dzirdēja, ko Jozua bija darījis ar Jēriku un ar Aju, tad tie arīdzan darīja viltu - 4 nogāja un izlikās kā vēstneši, un ņēma vecus maisus uz saviem ēzeļiem 5 un vecus saplīsušus un lāpītus ādas vīna traukus, arī vecas un lāpītas kurpes savās kājās, un tiem bija arī vecas drēbes mugurā, un visa viņu ceļamaize bija sakaltusi un sapelējusi. 6 Un tie gāja pie Jozuas Gilgālas nometnē un sacīja uz to un uz Israēla vīriem: "Mēs esam nākuši no tālas zemes; slēdziet nu ar mums derību." 7 Tad Israēla vīri sacīja uz to hivieti: "Var būt, ka tu dzīvo mūsu vidū, kā tad mēs ar tevi varam slēgt derību?" 8 Tad tie sacīja uz Jozua: "Mēs esam tavi kalpi." Tad Jozua uz tiem sacīja: "Kas jūs esat un no kurienes jūs nākat?" 9 Tie uz viņu sacīja: "Tavi kalpi nākuši no varen tālas zemes, Tā KUNGA, tava Dieva, Vārda dēļ; jo mēs esam dzirdējuši Viņa slavu un visu, ko Viņš darījis Ēģiptes zemē. 10 Un visu, ko Viņš darījis diviem amoriešu ķēniņiem, kas bija viņpus Jardānas, Sihonam, Hešbonas ķēniņam, un Ogam, Bāšānas ķēniņam, kas Ašterotā dzīvoja. *11 Tāpēc mūsu vecaji un visi, kas mūsu zemē dzīvo, uz mums runāja un sacīja: ņemiet savās rokās ceļamaizi un ejiet viņiem pretī, un sakiet uz tiem: mēs esam jūsu kalpi; un nu slēdziet ar mums derību. 12 Šo savu maizi mēs jaunu no savām mājām esam paņēmuši līdzi ceļam, dienā, kad mēs izgājām, lai ietu pie jums, bet, redzi, nu tā sakaltusi un sapelējusi. 13 Un šie ādas vīna trauki, ko mēs pildījām, bija jauni, bet, redzi, tie ir saplīsuši, un šīs mūsu drēbes un mūsu kurpes ir vecas palikušas no tā varen tālā ceļa." 14 Tad vīri ņēma no viņu ceļamaizes un nevaicāja Tam KUNGAM padomu*. 15 Un Jozua slēdza mieru ar tiem un slēdza derību ar tiem, ka tos atstātu dzīvus, un draudzes virsnieki tiem zvērēja. *16 Un pēc trim dienām, kad tie derību ar tiem bija slēguši, tad tie dzirdēja viņus no tuvienes esam un dzīvojam viņu vidū. 17 Jo, kad Israēla bērni cēlās, tad tie trešajā dienā nonāca pie viņu pilsētām. Bet viņu pilsētas bija Gibeona, Kefira un Beērota, un Kirjat-Jearima. 18 Un Israēla bērni tos nekāva, tāpēc ka draudzes virsnieki tiem bija zvērējuši pie Tā KUNGA, Israēla Dieva; tāpēc visa draudze kurnēja pret virsniekiem. 19 Tad visi virsnieki uz visu draudzi sacīja: "Mēs pie Tā KUNGA, Israēla Dieva, tiem esam zvērējuši, tāpēc mēs tos nu nevaram aizskart. 20 Bet mēs tiem darīsim tā: pametīsim tos dzīvus, ka nekāda dusmība pār mums nenāk zvēresta dēļ, ko mēs tiem esam zvērējuši." 21 Tad virsnieki uz tiem sacīja: "Lai paliek dzīvi; un tie bija malkas cirtēji un ūdens smēlēji visai draudzei, kā virsnieki tiem bija runājuši." 22 Un Jozua tos aicināja un uz tiem runāja, sacīdams: "Kāpēc jūs mūs esat pievīluši, sacīdami: mēs ļoti tālu esam no jums, - un jūs tomēr mūsu vidū dzīvojat? 23 Un tagad esiet nolādēti, ka no jums netrūkst kalpu un malkas cirtēju, un ūdens smēlēju mūsu Dieva namam." 24 Tie atbildēja Jozuam un sacīja: "Taviem kalpiem tika stāstīts, ko Tas KUNGS, tavs Dievs, Mozum, Savam kalpam, ir pavēlējis, ka Viņš jums visu to zemi grib dot, un visus tos, kas tai zemē dzīvo, jūsu priekšā izdeldēt, tad mēs savas dzīvības dēļ ļoti bijāmies no jums un tā darījām. *25 Un nu redzi, mēs esam tavā rokā, dari mums, kā darīt tavās acīs rādās labi un taisni." 26 Tad viņš tiem tā darīja un tos izglāba no Israēla bērnu rokas, ka tie tos nenokāva. 27 Un Jozua tajā dienā tos nodeva draudzei par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem un Tā KUNGA altārim līdz šai dienai vietā, ko Viņš izredzētu.