Apgraizīšana un Pashas svētki Kanaāna zemē, 2. 10; manna beidzās, 12; Tā KUNGA eņģelis parādās Jozuam, 13

1 Un notika, kad visi amoriešu ķēniņi, kas viņpus Jardānas pret rietumiem, un visi kanaāniešu ķēniņi, kas pie jūras, dzirdēja, ka Tas KUNGS bija licis izsīkt Jardānas ūdenim Israēla bērnu priekšā, tiekāms tie bija gājuši cauri, tad viņu sirds tapa bailīga un tiem izzuda drošība Israēlu bērnu priekšā. *2 Tanī laikā Tas KUNGS sacīja uz Jozua: "Taisi sev akmens nažus un apgraizi atkal Israēla bērnus otro reizi." *3 Tad Jozua taisīja sev akmens nažus un apgraizīja Israēla bērnus uz Aralotas* pakalna. 4 Un tādēļ Jozua tos apgraizīja. Visi ļaudis no vīriešu kārtas, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, visi karavīri bija nomiruši tuksnesī uz ceļa, no Ēģiptes zemes nākot. 5 Jo visi ļaudis, kas izgāja, bija apgraizīti. Bet visi ļaudis, kas bija dzimuši tuksnesī, ceļā no Ēģiptes zemes nākot, tie nebija apgraizīti. 6 Jo Israēla bērni staigāja četrdesmit gadus tuksnesī, tiekāms bija izmiruši visi karavīri, kas no Ēģiptes zemes bija izgājuši, tādēļ ka Tā KUNGA balsij nebija klausījuši; tiem Tas KUNGS bija zvērējis, ka Viņš tiem negribot ļaut redzēt zemi, ko Viņš viņu tēviem bija zvērējis mums dot, zemi, kur piens un medus tek. *7 Bet viņu dēlus Viņš cēla viņu vietā; tos Jozua apgraizīja, tāpēc ka tiem bija priekšāda, jo tie nebija apgraizīti ceļā. 8 Un, kad visi ļaudis bija apgraizīti, tad tie palika savā vietā nometnē, tiekāms bija dziedināti. 9 Un Tas KUNGS sacīja uz Jozua: "Šodien Es no jums esmu novērsis visu Ēģiptes kaunu." Tāpēc šī vieta tapa nosaukta Gilgāla (novēršana) līdz šai dienai. 10 Un Israēla bērni apmetās Gilgālā un turēja Pashas svētkus mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakaru, Jērikas klajumos, *11 un nākamajā dienā pēc Pashas svētkiem viņi ēda no tās zemes labības, neraudzētu maizi un grauzdētus graudus* tajā pašā dienā. *12 Un manna beidzās nākamajā dienā pēc tam, kad tie bija ēduši no tās zemes labības, un tur nebija vairs mannas Israēla bērniem, bet tie ēda tanī gadā no Kanaāna zemes augļiem. 13 Un, kad Jozua bija pie Jērikas, tad viņš pacēla savas acis un redzēja, un raugi - tur kāds Vīrs* viņam stāvēja pretī, Tam bija izvilkts zobens rokā, un Jozua pie Viņa gāja un sacīja: "Vai Tu esi no mūsējiem vai no mūsu pretiniekiem?" *14 Un Viņš sacīja: "Nē, bet Es esmu Tā KUNGA karaspēka Virsnieks; tagad Es esmu nācis." Tad Jozua metās zemē uz sava vaiga un pielūdza, un uz Viņu sacīja: "Ko mans Kungs runā uz savu kalpu?" 15 Tad Tā KUNGA karaspēka Virsnieks sacīja uz Jozua: "Novelc savas kurpes no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta." Un Jozua tā darīja. *