Uguns nometnē, 1; gaļas kārība, 4; 70 vecaji, 16; paipalas, 31; iekārošanas kapenes, 33

1 Un notika, kad ļaudis Tā KUNGA ausīs kurnēja, tad Tas KUNGS to dzirdēja, un Viņa bardzība iekarsa, un Tā KUNGA uguns iedegās pret viņiem un rija nometnes galā. *2 Tad ļaudis brēca uz Mozu. Un Mozus lūdza To KUNGU, un uguns noslāpa. 3 Un tās vietas vārdu nosauca Tabēra (degums), tāpēc ka Tā KUNGA uguns starp tiem bija iedegusies. 4 Un pulks visādu pienācēju, kas bija viņu starpā, kļuva kārīgi, un arī Israēla bērni raudāja, atkal sacīdami: *5 "Kas mums dos gaļu ēst? Mēs pieminam zivis, ko Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus. 6 Bet nu mūsu dvēsele ir iztvīkusi, jo nav nekā kā vien manna mūsu acu priekšā." 7 Un manna bija tā kā koriandra sēklas un izskatījās kā bdellijs*. *8 Un ļaudis gāja apkārt* un to sakrāja, un mala dzirnavās vai sagrūda piestās, un to vārīja podos, un taisīja no tā raušus, un viņa garša bija tā kā eļļas raušu garša. 9 Un, kad rasa pa naktīm nokrita nometnē, tad manna nokrita līdzi. 10 Tad Mozus dzirdēja ļaudis raudam ar viņu saimēm, ikvienu savas telts durvju priekšā, un Tā KUNGA bardzība iedegās ļoti, un arī Mozum tas nepatika. 11 Un Mozus sacīja uz To KUNGU: "Kāpēc Tu Savam kalpam esi darījis tik grūti? Un kāpēc es neesmu atradis žēlastību Tavās acīs, ka Tu man esi uzlicis visu šo ļaužu nastu? 12 Vai es visus šos ļaudis esmu nesis savās miesās? Vai es tos esmu dzemdējis, ka Tu man gribi sacīt: nes tos savā klēpī, kā auklētājs nes zīdāmu bērnu, uz zemi, ko Tu viņu tēviem esi zvērējis? 13 Kur es gaļas varētu dabūt, ko dot visiem šiem ļaudīm? Jo tie raud pret mani, sacīdami: dod mums gaļas ēst. 14 Es viens pats visus šos ļaudis nevaru nest, jo tas man ir pārāk grūti. 15 Un, ja Tu man tā gribi darīt, tad nokauj labāk mani, ja es esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad neliec man tā redzēt savu nelaimi." 16 Un Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecajiem, kurus tu zini, ka tie ir ļaužu vecaji un viņu virsnieki, un ved Man tos Saiešanas telts priekšā, un lai tie tur stāv pie tevis. 17 Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no Tā Gara, kas uz tevis, Es gribu ņemt un likt uz viņiem, un viņiem būs līdz ar tevi nest ļaužu nastu, ka tā tev vienam nav jānes. 18 Un uz ļaudīm tev būs sacīt: svētījieties uz rītdienu, tad jūs ēdīsiet gaļu, jo jūs Tā KUNGA ausīs esat raudājuši, sacīdami: kas mums dos gaļu ēst? Jo mums ir labi klājies Ēģiptes zemē. Tāpēc Tas KUNGS jums dos gaļu ēst. 19 Jūs neēdīsiet vienu dienu, nedz divas dienas, nedz piecas dienas, nedz desmit dienas, nedz divdesmit dienas, 20 bet veselu mēnesi, tiekāms tā jums caur nāsīm izies un jums tā būs riebīga, tāpēc ka jūs To KUNGU esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un Viņa priekšā esat raudājuši, sacīdami: kāpēc mēs esam izgājuši no Ēģiptes zemes?" *21 Un Mozus sacīja: "Seši simti tūkstoši ir šo ļaužu kājnieku, kā vidū es esmu, un Tu saki, es tiem došu gaļu, un tiem būs ēst veselu mēnesi! 22 Vai tad sīklopus un liellopus tiem būs nokaut, ka tiem būtu diezgan? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, ka tiem būtu diezgan?" *23 Bet Tas KUNGS runāja uz Mozu: "Vai tad Tā KUNGA roka ir paīsināta? Tagad tev būs redzēt, vai Mans vārds tev notiks vai ne." *24 Un Mozus izgāja un runāja Tā KUNGA vārdus uz ļaudīm un sapulcināja septiņdesmit vīrus no ļaužu vecajiem, un nostādīja tos ap Saiešanas telti. 25 Tad Tas KUNGS nonāca padebesī un runāja uz viņu, un ņēma no Gara, kas uz viņa bija, un lika To uz septiņdesmit vecajiem, un notika, kad Tas Gars uz tiem dusēja, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. 26 Un divi vīri bija palikuši nometnē, viena vārds bija Eldads un otra vārds bija Medads, un Tas Gars uz tiem dusēja, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, jebšu nebija nogājuši uz telti, un tie runāja kā pravieši nometnē. 27 Tad viens puisis skrēja un teica Mozum, sacīdams: "Eldads un Medads runā nometnē kā pravieši." 28 Un Jozua, Nūna dēls, Mozus kalps, viens no viņa izlasītajiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: "Mans kungs Mozu, aizliedz tiem." 29 Tad Mozus uz to sacīja: "Vai tu esi skaudīgs manis dēļ? Ak, kaut Tā KUNGA ļaudis visi būtu pravieši un kaut Tas KUNGS Savu Garu pār tiem (visiem) dotu!" 30 Pēc tam Mozus aizgāja atpakaļ nometnē ar Israēla vecajiem. 31 Tad vējš cēlās no Tā KUNGA un atveda paipalas no jūras, un izkaisīja tās ap nometni, šeit vienas dienas gājumu un tur vienas dienas gājumu visapkārt nometnei, un tās bija līdz divām olektīm augstumā pa zemes virsu. *32 Tad ļaudis cēlās cauru dienu un cauru nakti, un cauru otru dienu un lasīja paipalas, un, kam maz bija, tas bija salasījis desmit homeras, un tie tās klādami izklāja sev visapkārt nometnei. 33 Gaļa viņiem vēl bija zobos, pirms tā bija apēsta, tad Tā KUNGA bardzība iedegās pret ļaudīm un Tas KUNGS sita ļaudis ar ļoti grūtu mocību. *34 Tāpēc tās vietas vārdu nosauca: Kārības kapenes, jo tur viņi apraka tos ļaudis, kas bija kārīgi. 35 No Kārības kapenēm ļaudis aizgāja uz Hacērotu un apmetās Hacērotā.