Mozus izsit avotu no klints, 8; Edoms Israēlam neļauj iet caur savu zemi, 14, 18; Ārons mirst, 23, 28
1 Un pirmajā mēnesī visa Israēla bērnu draudze nāca Cina tuksnesī, un ļaudis apmetās Kādēšā, un Mirjāma tur nomira un tapa tur aprakta. 2 Un draudzei nebija ūdens; tad tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu. 3 Un ļaudis strīdējās ar Mozu un runāja, sacīdami: "Kaut mēs būtu gājuši bojā, kad mūsu brāļi gāja bojā Tā KUNGA priekšā! 4 Kāpēc jūs esat veduši Tā KUNGA draudzi uz šo tuksnesi, ka še mums un mūsu lopiem jāmirst? 5 Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes zemes un mūs atveduši šai posta vietā? Tā nav vieta sējai, nedz vīģu, nedz vīnu dārzu, nedz granātābolu vieta, te arī ūdens nav, ko dzert." 6 Tad Mozus un Ārons gāja no draudzes pie Saiešanas telts durvīm un metās uz sava vaiga; un Tā KUNGA godība viņiem parādījās. 7 Tad Tas KUNGS runāja uz Mozu un sacīja: 8 "Ņem zizli un sapulcini draudzi, tu un Ārons, tavs brālis, un runājiet uz klinti viņu acu priekšā, tad tā izdos ūdeni; tā tu viņiem dabūsi ūdeni no klints un dzirdināsi draudzi un viņas lopus." 9 Tad Mozus ņēma zizli, kas bija Tā KUNGA priekšā, kā Viņš tam bija pavēlējis. 10 Un Mozus un Ārons sapulcēja draudzi pie klints, un viņš uz tiem sacīja: "Klausieties jel, jūs pārgalvji, vai mēs jums dabūsim ūdeni no šīs klints?" 11 Tad Mozus pacēla savu roku un sita klinti ar savu zizli divreiz, tad iznāca daudz ūdens, tā ka draudze un viņas lopi dzēra. 12 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu un Āronu: "Tādēļ, ka jūs Man neesat ticējuši un Mani neesat svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs šo draudzi neievedīsiet tai zemē, ko Es tiem esmu devis." 13 Šis ir Merības (strīdu) ūdens, kur Israēla bērni ar To KUNGU strīdējās un Viņš pie tiem svēts parādījās. 14 Tad Mozus sūtīja vēstnešus no Kādēšas pie Edoma ķēniņa: "Tā saka tavs brālis Israēls: tu zini visas bēdas, kas mums uzgājušas, 15 ka mūsu tēvi bija nogājuši uz Ēģiptes zemi un ka mēs ilgu laiku esam dzīvojuši Ēģiptes zemē, un ka ēģiptieši mums un mūsu tēviem ir ļaunu darījuši. 16 Tad mēs brēcām uz To KUNGU, un Viņš klausīja mūsu balsi un sūtīja eņģeli, un mūs izveda no Ēģiptes zemes, un, redzi, mēs esam Kādēšas pilsētā tavu robežu malā. 17 Ļauj mums iziet cauri tavai zemei; mēs neiesim pār druvām, ne cauri vīna dārziem, nedz dzersim ūdeni no akām, pa lielceļu mēs iesim un negriezīsimies ne pa labo, ne pa kreiso roku, tiekāms būsim izgājuši cauri tavām robežām." 18 Bet Edoms uz to sacīja: "Tev nebūs iet caur manu zemi, citādi es tev iziešu pretī ar zobenu." 19 Tad Israēla bērni sacīja uz viņu: "Pa lielceļu mēs iesim, un, ja dzersim no tava ūdens, mēs ar saviem lopiem, tad par to dosim maksu; cita nekā negribam kā kājām iziet cauri." 20 Un viņš sacīja: "Tev nebūs iet cauri!" Un Edoms viņam izgāja pretī ar varenu pulku un stipru roku. 21 Tā Edoms Israēlam aizliedza un viņam neļāva iet cauri savām robežām; un Israēls griezās nost no viņa. 22 Un tie aizgāja no Kādēšas, un visa Israēla bērnu draudze nāca pie Hora kalna. 23 Tad Tas KUNGS runāja uz Mozu un Āronu pie Hora kalna, pie Edoma zemes robežām, sacīdams: 24 "Ārons tiks piepulcināts pie saviem ļaudīm, jo viņš nenāks zemē, ko Es esmu devis Israēla bērniem, tāpēc ka jūs Manam vārdam esat pretī turējušies pie Merības (strīdu) ūdens. 25 Ņem Āronu un viņa dēlu Eleāzāru un ved tos augšā uz Hora kalnu. 26 Un novelc Āronam viņa drēbes un apvelc tās Eleāzāram, viņa dēlam, jo Ārons tur taps piepulcināts un nomirs." 27 Tad Mozus darīja, kā Tas KUNGS bija pavēlējis. Un tie uzkāpa Hora kalnā visas draudzes acu priekšā. 28 Un Mozus Āronam novilka viņa drēbes un tās uzvilka Eleāzāram, viņa dēlam. 29 Un Ārons tur nomira, kalna galā; tad Mozus un Eleāzārs nāca no kalna zemē. Kad visa draudze redzēja Āronu esam nomirušu, tad viss Israēla nams Āronu apraudāja trīsdesmit dienas.