Balāks, moābiešu ķēniņš, aicina Bileāmu, lai nolād Israēlu, 1; Bileāma ēzeļmāte runā, 28

1 Tad Israēla bērni cēlās un apmetās Moāba klajumos, viņpus Jardānas, Jērikai pretī. 2 Kad nu Balāks, Cipora dēls, visu redzēja, ko Israēls bija darījis amoriešiem, 3 tad Moābs ļoti bijās no ļaudīm, jo to bija daudz, un Moābam bija bail no Israēla bērniem. 4 Tāpēc Moābs sacīja uz midiāniešu vecajiem: "Tagad šis pulks visu apēdīs, kas mums visapkārt, itin kā vērsis apēd zāli virs zemes." Bet Balāks, Cipora dēls, tajā laikā bija moābiešu ķēniņš. 5 Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie upes, viņa ļaužu bērnu zemē, lai viņu aicinātu, un sacīja: "Redzi, tur ir ļaudis, izgājuši no Ēģiptes zemes, redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies man pretī. *6 Un tagad nāc jel un nolādi man šos ļaudis, jo tie ir stiprāki nekā es, ka es tos varētu apkaut un izdzīt no zemes; jo es zinu - ko tu svētī, tas ir svētīts, un, ko tu nolādi, tas ir nolādēts." 7 Tad moābiešu vecaji un midiāniešu vecaji gāja, un zīlēšanas alga bija viņu rokā, un tie nāca pie Bileāma un runāja uz viņu Balāka vārdus. 8 Tad tas uz viņiem sacīja: "Palieciet šeit pa nakti, tad es jums atsacīšu, kā Tas KUNGS uz mani runās." Un Moāba virsnieki palika pie Bileāma. 9 Un Dievs nāca pie Bileāma un sacīja: "Kas tie ir par vīriem pie tevis?" 10 Tad Bileāms sacīja uz Dievu: "Balāks, Cipora dēls, moābiešu ķēniņš, pie manis sūtījis 11 (sacīdams): redzi, ļaudis no Ēģiptes zemes ir izgājuši un apklāj zemes virsu, nāc tagad, nolādi man tos, ka es pret tiem varētu karot un tos izdzīt." 12 Tad Dievs sacīja uz Bileāmu: "Tev nebūs iet ar viņiem, tev nebūs šos ļaudis nolādēt, jo tie ir svētīti." 13 Tad Bileāms cēlās no rīta agri un sacīja uz Balāka lielkungiem: "Ejiet uz savu zemi, jo Tas KUNGS aizliedz un neļauj man iet ar jums." 14 Tad Moāba virsnieki cēlās un nāca pie Balāka un sacīja: "Bileāms ir liedzies mums iet līdzi." 15 Un Balāks atkal sūtīja vēl vairāk un jo cienīgākus lielkungus. 16 Tie nāca pie Bileāma un uz to sacīja: "Tā saka Balāks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis. 17 Jo es tevi augsti godināšu un visu, ko tu man sacīsi, to es darīšu: tad nāc jel nolādi man šos ļaudis." 18 Tad Bileāms atbildēja un sacīja uz Balāka kalpiem: "Kaut man Balāks savu namu dotu pilnu zelta un sudraba, tomēr es nevarētu pārkāpt Tā KUNGA, sava Dieva, pavēli - darīt mazu vai lielu lietu. *19 Un tagad palieciet jel arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas KUNGS atkal ar mani runās." 20 Tad Dievs nāca pie Bileāma naktī un uz to sacīja: "Ja tie vīri nākuši tevi aicināt, tad celies, ej viņiem līdzi, bet tikai to tev būs darīt, ko Es uz tevi runāšu." 21 Tad Bileāms cēlās rītā agri un apsegloja savu ēzeļmāti, un gāja Moāba virsniekiem līdzi. 22 Bet Dieva bardzība iedegās, tāpēc ka viņš gāja, un Tā KUNGA eņģelis nostājās uz ceļa viņam par pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzeļmātes un viņa divi puiši viņam līdzi. 23 Un ēzeļmāte ieraudzīja Tā KUNGA eņģeli uz ceļa stāvam, izvilktu zobenu rokā, un ēzeļmāte atkāpās no ceļa un gāja uz tīrumu; tad Bileāms sita ēzeļmāti, viņu griezdams uz ceļu. *24 Bet Tā KUNGA eņģelis nostājās ceļa šaurumā vīna dārzu starpā, kur abās pusēs bija mūris. 25 Kad nu ēzeļmāte Tā KUNGA eņģeli ieraudzīja, tad tā spiedās pie mūra un piespieda Bileāma kāju pie mūra; tāpēc viņš to atkal sita. 26 Un Tā KUNGA eņģelis gāja tālāk un nostājās kādā šaurā vietā, kur nebija ceļa, lai nogrieztos ne pa labo, ne pa kreiso roku. 27 Kad nu ēzeļmāte Tā KUNGA eņģeli ieraudzīja, tad tā pakrita uz ceļiem zem Bileāma, un Bileāma dusmas iedegās, un viņš ēzeļmāti sita ar koku. 28 Un Tas KUNGS atvēra muti ēzeļmātei, un tā sacīja uz Bileāmu: "Ko es tev esmu darījusi, ka tu mani trīs reizes esi sitis?" *29 Un Bileāms sacīja uz ēzeļmāti: "Tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Kaut zobens būtu manā rokā, es tevi tagad nokautu!" 30 Tad ēzeļmāte sacīja uz Bileāmu: "Vai neesmu tava ēzeļmāte, uz kā tu esi jājis līdz šai dienai? Vai tas bijis man ieradums tev tā darīt?" Viņš sacīja: "Nē." 31 Tad Tas KUNGS Bileāmam atvēra acis, ka viņš Tā KUNGA eņģeļi ieraudzīja uz ceļa stāvam, izvilktu zobenu rokā; tāpēc viņš klanījās un nometās uz sava vaiga. 32 Tad Tā KUNGA eņģelis uz viņu sacīja: "Kāpēc tu savu ēzeļmāti trīs reizes esi sitis? Raugi, es esmu izgājis tev par pretinieku, jo tavs ceļš Manā priekšā ir ļauns. *33 Bet ēzeļmāte mani redzējusi un trīs reizes no manis atkāpusies, un, ja viņa nebūtu atkāpusies, tiešām Es tevi būtu nokāvis un viņu pametis dzīvu." 34 Tad Bileāms sacīja uz Tā KUNGA eņģeli: "Es esmu grēkojis, jo es nezināju, ka Tu uz ceļa man pretī stāvi, un tagad, ja Tev nepatīk, tad es iešu atpakaļ." 35 Tad Tā KUNGA eņģelis sacīja uz Bileāmu: "Ej tiem vīriem līdzi; tomēr to vien, ko Es uz tevi runāšu, to tev būs runāt." Tā Bileāms gāja Balāka lielkungiem līdzi. 36 Kad Balāks dzirdēja Bileāmu nākam, tad viņš tam izgāja pretī līdz moābiešu pilsētai, kas ir Arnonas robežās, - pašā robežu malā. 37 Un Balāks sacīja uz Bileāmu: "Vai es neesmu sūtīdams sūtījis pie tevis, lai tevi aicinātu? Kāpēc tu neesi pie manis nācis? Vai tad es nespēju tevi godināt?" 38 Tad Bileāms sacīja uz Balāku: "Redzi, es pie tevis esmu atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt kā vien vārdu, ko Dievs liks manā mutē? - To es runāšu." 39 Un Bileāms gāja Balākam līdzi, un tie nonāca Kirjat-Hucotā. 40 Un Balāks upurēja liellopus un sīklopus un sūtīja Bileāmam un lielkungiem, kas pie viņa bija. 41 Un no rīta Balāks ņēma Bileāmu un to veda uz Baāla kalniem, un no turienes šis redzēja vienu galu no ļaudīm.