Bileāms vēl svētī Israēla bērnus un sludina Zvaigzni no Jēkaba

1 Kad nu Bileāms redzēja, ka Tam KUNGAM patika Israēlu svētīt, tad viņš vairs negāja pēc zīmēm kā pirmo un otro reizi, bet grieza savu vaigu uz tuksnesi 2 un pacēla savas acis, un redzēja Israēlu, kas bija apmeties pēc savām ciltīm; un Dieva Gars nāca pār viņu. 3 Un viņš sāka teikt savu sakāmo un sacīja: "Bileāms, Beora dēls runā. 4 Vīrs, kam acis atvērtas, runā, Dieva Vārdu klausītājs runā, kas redz Visuvarenā parādīšanas, pie zemes meties atvērtām acīm: 5 cik jaukas ir tavas teltis, Jēkab, tavi mājokļi, Israēl! 6 Kā upes ielejas, tā viņi izplešas, kā dārzi pie upēm, kā alvejas koki, ko Tas KUNGS stādījis, kā ciedru koki pie ūdens! 7 Ūdens tek no viņa traukiem, un viņa dzimumam ir ūdens papilnam, un viņa ķēniņš būs augstāks par Agagu, un viņa valsts būs augsti celta. 8 Dievs viņu izvedis no Ēģiptes, viņam ir spēki kā sūbram*, viņš norij pagānus, savus ienaidniekus, un satriec viņu kaulus, ar savām bultām viņš tos sašauj. *9 Viņš ir apgūlies kā lauva, kā lauvas māte - kas to traucēs? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts." *10 Tad Balāka bardzība iedegās pret Bileāmu un viņš sasita savas plaukstas, un Balāks sacīja uz Bileāmu: "Es tevi esmu aicinājis nolādēt manus ienaidniekus, bet, redzi, tu tos trīs reizes svētīdams esi svētījis. 11 Un tagad steidzies uz mājām, es domāju godādams tevi godāt, bet redzi, Tas KUNGS tev godu ir liedzis." 12 Tad Bileāms sacīja uz Balāku: "Vai es jau neteicu uz taviem vēstnešiem, ko tu pie manis esi sūtījis, sacīdams: 13 jebšu Balāks man dotu savu namu pilnu sudraba un zelta, tomēr es nevaru pārkāpt Tā KUNGA vārdu un darīt vai nu labu, vai ļaunu pēc sava prāta. Ko Tas KUNGS uz mani runās, to es runāšu. *14 Un tagad, redzi, es eju pie saviem ļaudīm; nāc, es tev stāstīšu, ko šie ļaudis darīs taviem ļaudīm nākamajās dienās." 15 Un viņš sāka teikt savu sakāmo vārdu* un sacīja: "Bileāms, Beora dēls, runā, 16 vīrs, kam acis atvērtas, runā, Dieva Vārdu klausītājs runā, kas atzīst Visuaugstākā atzīšanu, kas redz Visuvarenā parādīšanas, pie zemes meties atvērtām acīm: 17 es Viņu redzu, bet ne tagad, es Viņu ieraugu, bet ne tuvu klāt. Zvaigzne uzlēks no Jēkaba, Scepteris celsies no Israēla un satrieks Moāba robežas, un izpostīs visus Seta bērnus*. 18 Un Edoms tiks iekarots* un Seīrs tiks viņa ienaidnieku iekarots, bet Israēls uzvarēs*. 19 Un no Jēkaba nāks Valdītājs, un Tas izpostīs, kas atlicies no pilsētām." *20 Un viņš redzēja Amālēku un sāka savu sakāmo vārdu teikt, un sacīja: "Amālēks ir pagānu pirmais, bet viņa gals ir posts." 21 Un viņš redzēja keniešus un sāka savu sakāmo vārdu teikt un sacīja: "Tavs mājoklis ir stiprs, un tu savu ligzdu esi taisījis uz klints. 22 Tomēr Kains taps sadedzināts. Cik ilgi, līdz kamēr Asurs tevi vedīs cietumā." 23 Un viņš sāka teikt savu sakāmo vārdu un sacīja: "Bēdas! Kas dzīvos, kad Stiprais Dievs to darīs? 24 Un lielas laivas no Ķitimas spaidīs Asuru un spaidīs arī Ēberu, bet arī viņš, pats spaidītājs, ies bojā." 25 Tad Bileāms cēlās un gāja un atgriezās savā vietā, un Balāks gāja savu ceļu.