1 Musa nyaãsinɛ nwanya ɓɛɛjo aru vitɔ̃vɨng gbete i kanɛ ɗekɨn yɛkɔ sheeli ama i ɓa tɛpɛ-tɛpɛ ɓa. Jo Viyuu ãnɛ gbetenkɔ i ãrɛ leelee dangdang saa ayuu saa. Kɛɗɔn viyuu ãnɛm yɛ sɨn shɔgbete i kanɛ a Ɗalapa ɗɔbii i ɔ̃ kɛpikovi tɛpɛ-tɛpɛ viya? 2 Kɛ ɔ̃nɛ shɔgbete i bassi Ɗalapa nizɛ shɔ sɔkitɛ ai ɓuzɨn ruuvini ni i yɛ yɔriyuu tokɨn ɓa i yi ruuvini toti ɓa. 3 Nagbete ɔ̃tɛmi viyuu ãnɛ gbete shɔ ã ko pi saa shopiya ɓɛɛ ji aru sisɨn kpaanɛ ayuu ruuvini shɔ pɛliyɛ. 4 Aru kpaa napu a kpaa jaa gbete shɔ ã viyuu ãnɛ wuniyɛ yɛ zɛnɔɔ shɔ ruuvini sɔ̃rinɛ ɓa.
5 Arumkɔ aɗagbete si Kirisi ɗaa anɛ a koo tipi atɛ maani yɛ, kɛɗɔn a geli Ɗalapa nɛ,
<<A ji kasi viyuu ãnɛ ɓa a vi ãnɛni ɓa,
ama a pɛ ɗɔgbete a tɔ̃rin biiyɛ.
6 A nta binyatɔ̃nɛ ɓa a vivaah gbete shɔ ãyɛ niɓa ayuu lazãani nɛu sɔki shɔ ruuvini ɓa ko viyuu ãnɛ gbete tusi shɔ ruuvini yɛ ni ɓa. 7 Kɛɗɔn n shanɛ, <<Nkɔng yɛm, n pɛlaa vishonɛ a kasiyɛ, Ɗalapa, ji nagbete shɔ bee ang yuu a labeenɛ nya ãsinɛyɛ.>>>
8 Yesɔ gaa shanɛ nɛ, <<Aji kasi viyuu ãnɛ ɓa a viãnɛni ɓa, a vivaah wɔnɛni ayuu laazãni aru ruuvini sɔkinɛ niɓa.>>Shavim aru viyuu ãnɛ a shɔ vi ãnɛni nagbete Musa nya ãsinɛ shayɛ . 9 Kɛɗɔn shanɛ,<<Nkɔng yɛm, n pɛlaa vishonɛ pɛ.>>Aruukɔ Ɗalapa pɔ̃ viyuu ãnɛ kagbete a pɔ̃kɛ Kirisi au yuuni. 10 Aru Yesɔ Kirisi pɛli vigbete Ɗalapa kasinɛu pɛliyɛ, u piti kpai shɔ sɔkiu ruuvinitɛ aru gbete ãuyuutɛ ɓagbete au yuu piti kpai.
11 Ko pi shɔlansi nyawaanɛ Yahudawa shopiya ãviyuu ãnɛ gbetenkɔ a lee-lee; Ama viyuu ãnɛnkɔ yɛ zɛ shɔnɔɔ ruuvini sɔkinɛ ɓa. 12 Ama Kirisi ãu yuu viyuu ãnɛ ɓagbete sheeli dangdang, au ruuvini, kɛɗɔn a ɔ̃ a Ɗalapa nakɨn. 13 A ɗɔukɔ garɛ nɛ Ɗalapa u pɔ̃u shɔ nɔɔpɔ̃yi pogɔ u naliyi a dɔɔ. 14 Aru viyuu ãnɛ gbetenkɔ Ɗalapa sɨnrɛ nɛ shɔgbete shɔ sɔkiyi ruuviniyɛ nɛi ɔ̃ tɛpɛ-tɛpɛ dangdang.
15 Suru Wɔsɔ-wɔsɔ kɔ shirɛ au yuuni. Au gaa shanɛ nɛ,
16 <<Shompɛ ruumanɛ gbete n yɛn maa a yiniyɛ
Uɓeyelapa shanɛ a dii gbete kanɛyɛː
N yɛn pɔ̃ng nyaãsinɛ ai sisɨn
n bee ai sisɨn.>>
17 Kɛɗɔn a sha sɔ̃n nɛ, <<N yɛn kpaa sisɨn tokɨn ɓa ai ruuvini a vikɔ̃nlinɛ gbete i pɛliyɛni ɓa.>> 18 A knti gbete shɔ yasiyi ruuvinitɛ, viyuu ãnɛ au sɔki shɔ ruuvini u vishonɛ tɔɓa.
19 Arugbetekɔ mazɔ̃yi u kpa nyabatɛ auyɛ too ɓuzɨn ɗɔɔ Wɔsɔ-wɔsɔtɛ aka Yesɔ vɔnɛ. 20 Ɓeliu nyaba sɔtɛ, nyaba au suru ɗɔnyɛ, fãrã nyejaa, ukɔɔ ɔ̃rɛ u bi. 21 U kpa shɔlansi pɛ̃niɓatɛ gbete sã Ɗalapa wɛrɛyɛ. 22 Aru ukɔ u kpa bi maani a Ɗalapani a sisɨn ãnɛ gbete, a sisɨn gbete shɔ sɔkiu ruuvinitɛ a bi gbete shɔ sɔki a mii tɛpɛ-tɛpɛ. 23 U sã sisɨn pɔ̃nɛ katakata aru shinɛ knti, aruviya shɔgbete u ma ruum a wuniyɛ, Ɗalapa upɛ shɔ vitɔ̃vɨng pɛlinɛ. 24 U kɔzɔtɔ u pɔ̃si zɔ naatɔ, u tasi zɔ ɔrinɛ a tɔ̃vɨn pɛlinɛni. 25 Ukɔɔ yaa ɔ̃nɛ nyazɔnɛ, nogbete zɔwɔyi pɛliyɛ. Kɛ ɔ̃nɛ nankɔ, u masi zɔ bitɔ piti kpai, nagbete ɔ zɛtɛtɔ nɛ Uɓeyelapa dii ɓatɛ maani.
26 Aru viyuu ãnɛ wɔɔ toɓa auyɛ sɔkiu ruuvini yɛ ɓa, naa ukɛ yɛ ɗeknnɛ a ruuvini pɛlinɛni a knti gbete shɔ tasiu tɔ̃vɨn tɛttɔyɛ. 27 Naa si tɔnɛn ɔ̃ ɗɔkɔyɛ, vigbete yaayɛ u ga ɓɛɛ jo a tete zaanɛ gbete ruyeenɛ au kanɛ a setinim aru kpẽnti yaa yɛ shaa shɔgbete i ɓɛ̃ɛ̃ Ɗalapa ruubii a nɔɔniyɛ. 28 Shɔgbete ji gɨn Musa nya ãsinɛ ɓa shɔyɛ nyɔu vɔrɔtɔ, rantanɛni ɓa, naa kpaa shɔzɛ ziti ko taatinɛ ikɛ maanyanɛ aa yuu si ruu sãtɛ. 29 Naa shɔu kɛ bɛ̃ɛ̃ Ɗalapa ɓɛɛjaanɛ, pɛli foo tɛ a kpaa ruumaanɛ gbete tɛ̃ɛ̃ au yuu nɛ u sɔkiu ruuvini gaa Suru Wɔsɔ-wɔsɔ sɔ̃ntɛ. Aa zɛnɛ shɔyɛ yeeriu ruum pikoviya? 30 Aru u zɛ shɔgbete au shanɛ,<<Nɔkɔsinɛ pɛm n ɓɛɛyɛ, au sha sɔ̃nnɛ Uɓeyelapa yɛ yeeri ɓeshɔzɛyi ruurɛ.>> 31 Ɔ̃tɛ viseti shɔu too a Ɗalapa au suruyɛ ɗɔnyɛ naa!
32 Kpaa sisɨntɔ nɔgbee Ɗalapa ɗɔsẽsẽ koli aa yuuyɛ, a ɓoora a vi waanɛ aji nta bi sɔ̃n ɓa aa vipɛlinɛni ɓa. 33 A ɗawɔɔ shɔ dãwɔ a shɔ nɔɔ, shɔ tasɔɔ raa a shɔ nɔɔ, a ɗawɔ ɔ rakijo a iri shɔ ai booraa naa ɔ ɓɛɛmkɔ. 34 Aru ɔ nta shɔgbete shɔ maayi a jahmɔ raa ntanɛtɔ, ɔ tasi shɔ sisɨn puru ntanɛtɔ aɗagbete shɔkɛ raa vigbete ɔ a wuuyɛ nɛ, aruviya ɔ zɛtɛttɔ nɛ ɔ vinaa aɗɔn gbete yɛ sɔwɔ ɗɔbiiyɛ dangdang. 35 Ɔkɔɔ vɔsinɛ a bi maanɛni, aru yɛ n-tiɔ vitɔ̃vɨng pɛ̃niɓa. 36 Ɔ shitɔ dɔkaziti, nɔgbete ɔyɛ pɛli vigbete Ɗalapa kasinɛ ɔ pɛliyɛ ɔ kpaa vigbete shanɛ ãwɔyɛrɛ. 37 Nagbete laabeenɛ Ɗanyaruubii shayɛ nɛ,
<<Yɛ ɔ̃ ɓa ɗɔkɔkɔ ɓa
shɔgbete kanɛ yɛ atɔ;
yɛ yisiɗaɓa.
38 N shɔbii tɔ̃vɨnmiyi i yɛ ã sisɨntɔ i ɔ̃ a suru ni;
ama kɛ wanɔɔnɛ knti
N yɛn ntabiinyatɔ̃nɛ ɓa awuni ɓa.>>
39 Ama u ɓɛɛ ɓa naa shɔgbete i gɔ̃bii a knti i nii nyabarɛ, u ɓɛɛ shɔgbete ai ã sisɨn i kpaa naaraanɛrɛ.