Mozus stāsta otro reizi Israēla ceļu no Horeba kalna līdz Kādēš-Barneai un kāpēc 40 gadus bija jāpaliek uz ceļa

1 Šie ir vārdi, ko Mozus runāja uz visu Israēlu viņpus Jardānas tuksnesī, klajumā iepretī Sūfai, starp Pāranu un Tofelu un Lābanu un Hacērotu un Di-Zahābu, 2 vienpadsmit dienu gājumā no Horeba, pa Seīra kalna ceļu līdz Kādēš-Barneai. 3 Un notika - četrdesmitā gada vienpadsmitā mēneša pirmajā dienā, tad Mozus runāja uz Israēla bērniem, kā Tas KUNGS viņam par tiem bija pavēlējis, 4 pēc tam, kad viņš bija sakāvis Sihonu, amoriešu ķēniņu, kas dzīvoja Hešbonā, un Ogu, Bāšānas ķēniņu, kas dzīvoja Ašterotā un Edrejā. *5 Viņpus Jardānas, Moāba zemē, Mozus sāka šo bauslību izskaidrot, sacīdams: 6 "Tas KUNGS, mūsu Dievs, runāja uz mums Horeba kalnā un sacīja: jūs gan ilgi esat palikuši pie šā kalna. 7 Atgriezieties un celieties, un ejiet uz amoriešu kalniem un pie visiem viņu kaimiņiem klajumā, kalnos un lejās, un pret dienvidiem, un jūras malā, uz Kanaāna zemi un uz Lebanonu, līdz lielai upei, Eifratas upei. *8 Redzi, Es jums nododu šo zemi, ejiet un iemantojiet šo zemi, ko Tas KUNGS ir zvērējis dot jūsu tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, viņiem un viņu dzimumam pēc viņiem. *9 Un tanī laikā es uz jums runāju un sacīju: es viens pats jūs nevaru panest. *10 Tas KUNGS, jūsu Dievs, jūs ir vairojis, un, redzi, jūs šodien esat savā pulkā kā debess zvaigznes. 11 Tas KUNGS, jūsu tēvu Dievs, lai vēl pie jums pieliek, ka esat tūkstoškārt vairāk, un lai jūs svētī, kā Viņš uz jums ir runājis. 12 Kā man vienam būs panest jūsu grūtumu un nastu, un strīdu? 13 Dabūjiet sev gudrus, prātīgus un zināmus vīrus pēc savām ciltīm, lai tos jums ieceļu par virsniekiem. 14 Un jūs man atbildējāt, sacīdami: "Tas ir labs vārds, ko tu runā, ka to gribi darīt." 15 Tad es ņēmu jūsu cilšu virsniekus, gudrus un zināmus vīrus, un tos iecēlu par virsniekiem pār jums - virsniekus pār tūkstošiem un virsniekus pār simtiem, un virsniekus pār piecdesmit, un virsniekus pār desmit, un uzraugus pēc jūsu ciltīm. 16 Un es jūsu soģiem tanī laikā pavēlēju un sacīju: klausieties* lietas starp jūsu brāļiem un tiesājiet taisni starp ikvienu - starp viņa brāli un starp viņa piedzīvotāju. *17 Tiesā jums nebūs uzlūkot vaigu, kā mazo, tā lielo jums būs uzklausīt, no neviena jums nebūs bīties, jo sods pieder Dievam. Bet lietu, kas jums par grūtu, to jums būs nest pie manis, un es to uzklausīšu. *18 Tā es jums tanī laikā pavēlēju visas lietas, kas jums bija jādara. - 19 Tad mēs cēlāmies no Horeba un gājām caur visu lielo un briesmīgo tuksnesi, ko jūs esat redzējuši, pa ceļu uz amoriešu kalniem, itin kā Tas KUNGS, mūsu Dievs, mums bija pavēlējis, un mēs nācām uz Kādēš-Barneū. 20 Tad es jums sacīju: jūs esat nākuši pie amoriešu kalniem, ko Tas KUNGS, mūsu Dievs, mums dos. 21 Redzi, Tas KUNGS, tavs Dievs, tev ir devis zemi, celies, iemanto to, kā Tas KUNGS, tavu tēvu Dievs, uz tevi runājis; nebīsties un neiztrūcinies. 22 Tad jūs visi nācāt pie manis un sacījāt: "Sūtīsim vīrus savā priekšā, ka tie mums zemi izlūkotu un mums ziņu atnestu, pa kuru ceļu lai ejam uz turieni, un par pilsētām, kurp nāksim." *23 Tad man šī lieta patika un es ņēmu no jums divpadsmit vīrus, no ikvienas cilts vienu vīru. 24 Un tie pagriezās un gāja uz kalniem, un nāca pie Eškolas upes, un to izlūkoja. *25 Un tie ņēma no zemes augļiem savā rokā un atnesa tos pie mums, un stāstīja mums un sacīja: "Zeme, ko Tas KUNGS, mūsu Dievs, mums dos, ir laba." 26 Bet jūs negribējāt iet un bijāt nepaklausīgi Tā KUNGA, sava Dieva, vārdam. *27 Un jūs kurnējāt savās teltīs un sacījāt: "Tāpēc ka Tas KUNGS mūs ienīst, Viņš mūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai mūs nodotu amoriešu rokā un mūs izdeldētu. 28 Kurp mums iet?" Mūsu brāļi mūsu sirdi darījuši bailīgu, sacīdami: "Tur ir ļaudis lielāki un garāki nekā mēs, pilsētas ir lielas un stipras līdz pat debesīm, un mēs tur arī esam redzējuši Anāka bērnus." *29 Tad es uz jums sacīju: neiztrūcinieties un nebīstieties no tiem. 30 Tas KUNGS, jūsu Dievs, kas iet jums pa priekšu, karos par jums, tāpat kā Viņš pie jums ir darījis Ēģiptes zemē jūsu acu priekšā, 31 un tuksnesī, kur tu esi redzējis, kā Tas KUNGS, tavs Dievs, tevi nesis, itin kā vīrs savu dēlu nes, uz visiem ceļiem, kur tu esi gājis, tiekāms jūs esat nākuši līdz šai vietai. 32 Bet arī pie šā vārda jūs neticējāt uz To KUNGU, savu Dievu, 33 kas jūsu priekšā gāja ceļā, jums izlūkodams vietu, kur jums apmesties pa nakti, ugunī jums rādīdams ceļu, kas jums bija jāstaigā, un pa dienu padebesī. *34 Kad nu Tas KUNGS jūsu vārdu balsi dzirdēja, tad Viņš apskaitās un zvērēja, sacīdams: 35 "Nevienam no šiem vīriem, no šā niknā auguma, nebūs redzēt labo zemi, ko Es esmu zvērējis dot jūsu tēviem, *36 kā vien Kālebam, Jefunna dēlam, tam to būs redzēt, un tam Es došu to zemi, kur viņš staigājis, un viņa bērniem, tāpēc ka viņš pareizi klausījis Tam KUNGAM." 37 Tas KUNGS arī par mani apskaitās jūsu dēļ un sacīja: arī tu tur nenonāksi. *38 Jozua, Nūna dēls, kas stāv tavā priekšā, tas tur nonāks; stiprini viņu, jo tas Israēlam to zemi izdalīs. 39 Un jūsu bērniņi, par kuriem jūs sacījāt, ka būšot par laupījumu, un jūsu bērni, kas šodien nezin nedz laba, nedz ļauna, tie tur nonāks, un tiem Es to došu, un tiem to būs iemantot. *40 Bet jūs pagriezieties un ejiet uz tuksnesi pa Sarkanās* jūras ceļu." 41 Tad jūs man atbildējāt un sacījāt: "Mēs pret To KUNGU esam grēkojuši, mēs celsimies un karosim, kā Tas KUNGS, mūsu Dievs, mums ir pavēlējis." - Kad jūs ikviens ar saviem rīkiem apbruņojāties un bijāt gatavi iet uz kalniem, *42 tad Tas KUNGS uz mani sacīja: "Saki viņiem, necelieties un nekarojiet, jo Es neesmu jūsu vidū, ka netopat sakauti savu ienaidnieku priekšā." 43 Bet, kad es uz jums runāju, tad jūs neklausījāt un turējāties pretī Tā KUNGA vārdam un palikāt pārgalvīgi, un gājāt uz kalniem. 44 Tad amorieši, kas kalnos dzīvoja, jums izgāja pretī un vajāja jūs, kā bites dara, un jūs sakāva Seīrā līdz Hormai. *45 Kad nu jūs atgriezušies Tā KUNGA priekšā raudājāt, tad Tas KUNGS neklausīja jūsu balsi un negrieza Savas ausis uz jums. 46 Un jūs palikāt Kādēšā ilgu laiku, tās dienas, ko tur esat dzīvojuši.