Par septīto jeb atlaišanas gadu, 1; par nabagiem, 4; par vergiem, 12; par pirmdzimušiem, 19
1 Septītā gada beigās tev būs turēt atlaišanu. 2 Šāda nu ir atlaišana, ka ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas savam tuvākam aizdevis; tam nebūs spiest savu tuvāko, nedz savu brāli, jo Tam KUNGAM atlaišana ir izsaukta. 3 No svešinieka atprasi, bet to, kas pie tava brāļa, lai tava roka atlaiž. 4 Lai jel nav nabagu tavā starpā, jo Tas KUNGS svētīdams tevi svētīs zemē, ko Viņš, Tas KUNGS, tavs Dievs, tev dos iemantot par īpašumu, 5 ja tu tikai Tā KUNGA, sava Dieva, balsi klausīsi, turēdams visus šos baušļus, ko es tev šodien pavēlu. 6 Jo Tas KUNGS, tavs Dievs, tevi svētīs, kā Viņš tev teicis; tad tu aizdosi daudzām tautām, bet tu neaizņemsies, un tu valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt. 7 Kad tavā starpā būs nabags, kāds no taviem brāļiem kādos vārtos tavā zemē, ko Tas KUNGS, tavs Dievs, tev dos, tad tev nebūs apcietināt savu sirdi, nedz aizslēgt savu roku sava nabaga brāļa priekšā; 8 bet atvērdams atver viņam savu roku un aizdodams aizdod viņam, cik viņam vajag savā trūkumā, kas trūkst. 9 Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības, ka tu nesaki: septītais gads, atlaišanas gads, ir tuvu, - un tava acs būtu ļauna pret savu brāli, kas nabags, un tu viņam nedod; tad viņš par tevi brēks uz To KUNGU un tas tev būs par grēku. 10 Dod viņam labprāt, lai tava sirds nav ļauna, kad tu viņam dod, jo tādēļ Tas KUNGS, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un pie visa, kur tu savu roku pieliksi. 11 Jo tur nabagu netrūks tai zemē, tādēļ es tev pavēlu un saku: atvērdams atver savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē. 12 Kad tavs brālis tev būs pārdots, ebrejs vai ebrejiete, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist no sevis svabadu. 13 Un, kad tu viņu atlaid svabadu, tad neatlaid viņu tukšā. 14 Apdāvinādams apdāvini to no sava ganāmā pulka, no savas klēts un no sava vīnspaida; ar ko Tas KUNGS, tavs Dievs, tevi svētījis, no tā tev būs viņam dot. 15 Un piemini, ka tu esi bijis kalps Ēģiptes zemē un ka Tas KUNGS, tavs Dievs, tevi atpestījis, tāpēc es tev šodien pavēlu šīs lietas. 16 Bet, ja viņš uz tevi sacīs: es no tevis negribu aiziet, - tāpēc ka viņš tevi un tavu namu mīl, ka tam labi klājas pie tevis, 17 tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm, tad tas tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari savai kalponei. 18 Lai tev grūti nenākas viņu atlaist no sevis svabadu, jo sešus gadus viņš tev nokalpojis divkārtīgu algādža algu; tad tevi Tas KUNGS, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi. 19 Ikvienu pirmdzimušo, kas dzimst no tavām govīm un avīm, tēviņu tev būs svētīt Tam KUNGAM, savam Dievam; ar savas govs pirmdzimušo tev nebūs strādāt, un savu avju pirmdzimušo tev nebūs cirpt. 20 Tā KUNGA, sava Dieva, priekšā tev un tavam namam to būs ēst ik gadus vietā, ko Tas KUNGS izredzēs. 21 Bet, ja tam kāda vaina, ka ir klibs vai akls, vai ja ir kāda cita ļauna vaina, tad tev to nebūs upurēt Tam KUNGAM, savam Dievam. 22 Savos vārtos to ēdiet, nešķīstais un šķīstais kopā, itin kā stirnu un kā briedi. 23 Tikai viņa asinis tev nebūs ēst, tās tev būs izliet zemē kā ūdeni.