Mozus nāve

1 Tad Mozus uzkāpa no Moāba klajumiem uz Nebo kalnu, Pisgas kalngalu, kas ir iepretī Jērikai, un Tas KUNGS viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz Danam, 2 un visu Naftaļa un Efraima, un Manases zemi, un visu Jūdas zemi līdz pat jūrai, 3 un dienvidu pusi un klajumu, Palmu pilsētu, Jērikas leju, līdz Coarai. 4 Un Tas KUNGS sacīja uz viņu: "Šī ir zeme, par ko Es Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis, sacīdams: tavam dzimumam Es to došu; Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs uz turieni pāri iet." *5 Tā Mozus, Tā KUNGA kalps, nomira Moāba zemē pēc Tā KUNGA vārda. 6 Un Viņš to apraka ielejā, Moāba zemē, Bet-Peorai pretī, un neviens viņa kapu nezina līdz šai dienai. 7 Un Mozus bija simts divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira. Viņa acis nebija palikušas tumšas, un viņa spēks nebija zudis. *8 Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moāba klajumos trīsdesmit dienas, tad gaudu un raudu dienas par Mozu beidzās. 9 Un Jozua, Nūna dēls, bija gudrības gara pilns, jo Mozus uz viņu bija uzlicis savas rokas, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas KUNGS Mozum bija pavēlējis. *10 Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās kā Mozus, ko Tas KUNGS būtu atzinis vaigu vaigā, - 11 pēc visām zīmēm un brīnumiem, ko Tas KUNGS viņu bija sūtījis darīt Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem, un visai viņa zemei, 12 un pēc stiprās rokas un pēc visām lielajām šausmām, ko Mozus darīja visa Israēla acu priekšā.