Paskubināšana uz pazemību

1 Klausies, Israēl, tu iesi pāri Jardānai šodien, ka uzvarētu tautas, lielākas un stiprākas, nekā tu esi, lielas un līdz debesīm nostiprinātas pilsētas, 2 lielus un garus ļaudis, Anāka bērnus, par kuriem tu zini un esi dzirdējis: kas var pastāvēt Anāka bērnu priekšā? *3 Tad tev šodien būs atzīt, ka Tas KUNGS, tavs Dievs, pats iet tev pa priekšu, rijoša uguns; Viņš pats tos izdeldēs un tos nometīs tavā priekšā, un tu tos izdzīsi un tos steigšus iznīcināsi, kā Tas KUNGS uz tevi runājis. *4 Kad Tas KUNGS, tavs Dievs, tos tavā priekšā izdzīs, tad nerunā savā sirdī un nesaki: Tas KUNGS manas taisnības dēļ mani ievedis, ka šo zemi iemantotu, jo šo tautu bezdievības dēļ Tas KUNGS tos izdzen tavā priekšā. 5 Ne tavas taisnības dēļ, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nāc, lai iemantotu viņu zemi, bet šo tautu bezdievības dēļ Tas KUNGS, tavs Dievs, tos izdzen tavā priekšā, lai izpildītu vārdu, ko Tas KUNGS zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. *6 Tad nu zini, ka Tas KUNGS, tavs Dievs, tev nedod iemantot šo labo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta. 7 Piemini un neaizmirsti, ka tu To KUNGU, savu Dievu, ļoti esi apkaitinājis tuksnesī; no dienas, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes, kamēr jūs esat nonākuši šai vietā, jūs esat pretī turējušies Tam KUNGAM. *8 Jo Horebā jūs To KUNGU ļoti apkaitinājāt un Tas KUNGS par jums apskaitās un gribēja jūs izdeldēt, *9 kad es uzkāpu kalnā, lai saņemtu akmens plāksnes*, - derības plāksnes, ko Tas KUNGS ar jums bija slēdzis. Un es paliku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis uz kalna un neēdu maizi, un nedzēru ūdeni. *10 Un Tas KUNGS man deva abas akmens plāksnes, Dieva pirksta aprakstītas, un uz tiem bija visi vārdi, ko Tas KUNGS kalnā ar jums bija runājis no uguns vidus sapulces dienā. *11 Un pēc četrdesmit dienām un četrdesmit naktīm Tas KUNGS man deva abas akmens plāksnes, - derības plāksnes, un Tas KUNGS sacīja uz mani: 12 "Celies, ej steigšus lejā, jo tavi ļaudis, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, ir apgrēkojušies, tie ir steigšus atkāpušies no ceļa, ko Es tiem esmu pavēlējis, - tie sev lējuši tēlu." *13 Un Tas KUNGS runāja uz mani, sacīdams: "Es redzu šos ļaudis, un redzi - tie ir stūrgalvīgi ļaudis. *14 Laid Mani, Es tos iznīcināšu un izdeldēšu viņu vārdu no pasaules, un tevi darīšu par stiprāku un lielāku tautu nekā tie." *15 Tad es pagriezies nokāpu no kalna, un kalns dega ugunī, un abas derības plāksnes bija man abās rokās, 16 un es skatījos, un redzi - jūs bijāt apgrēkojušies pret To KUNGU, savu Dievu, jūs bijāt sev lējuši teļu, jūs bijāt steigšus atkāpušies no ceļa, ko Tas KUNGS jums bija pavēlējis. 17 Tad es sagrābu abas plāksnes un izmetu tās no abām rokām, un sasitu tās jūsu acu priekšā, 18 un nometos Tā KUNGA priekšā kā iepriekš, četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, es maizi neēdu un ūdeni nedzēru, visu jūsu grēku dēļ, ar ko jūs bijāt apgrēkojušies, ļaunu darīdami Tā KUNGA acīs, Viņu apkaitinādami. 19 Jo es bijos par bardzību un dusmību, ar ko Tas KUNGS bija apskaities uz jums, ka jūs izdeldētu; bet Tas KUNGS arī tobrīd mani paklausīja. 20 Un Tas KUNGS ļoti dusmojās arī uz Āronu un gribēja viņu izdeldēt, bet es tobrīd lūdzu arī par Āronu. 21 Bet jūsu grēku, to teļu, ko jūs bijāt taisījuši, to es ņēmu un sadedzināju ar uguni, un sagrūdu, un samalu, kamēr tas palika smalks kā pīšļi, un viņa pīšļus es iemetu upē, kas tek no kalna. *22 Jūs To KUNGU apkaitinājāt arī Tabērā un Masā, un pie Kārības kapiem. *23 Un, kad Tas KUNGS jūs izsūtīja no Kādēš-Barnēas, sacīdams: ejiet uz augšu un ieņemiet zemi, ko Es jums esmu devis, tad jūs Tā KUNGA, sava Dieva, vārdam turējāties pretī un neticējāt, nedz klausījāt Viņa balsij. *24 Pārgalvīgi jūs esat bijuši pret To KUNGU kopš tās dienas, kamēr es jūs pazīstu. 25 Un es nometos Tā KUNGA priekšā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, kur biju zemojies, tāpēc ka Tas KUNGS bija sacījis, ka gribot jūs izdeldēt. 26 Bet es pielūdzu To KUNGU un sacīju: Kungs, Dievs, neizdeldē Savus ļaudis un Savu īpašumu, ko Tu esi atpestījis caur Savu lielo spēku, ko Tu ar stipru roku esi izvedis no Ēģiptes. *27 Piemini Savus kalpus, Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, neuzlūko šo ļaužu pārgalvību, nedz viņu bezdievību, nedz viņu grēkus, 28 lai zeme, no kurienes tu mūs esi izvedis, nesaka: Tas KUNGS tos nevarēja ievest zemē, par ko Viņš tiem bija runājis, un, tādēļ ka Viņš tos ienīdēja, Viņš tos izvedis, lai tos nonāvētu tuksnesī. *29 Tie jau ir Tavi ļaudis un Tavs īpašums, ko Tu esi izvedis caur Savu lielo spēku un caur Savu izstiepto elkoni.