Siseņi un tumsa

1 Un Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona, jo Es esmu apcietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdi, lai Es šīs Savas zīmes daru viņu vidū. *2 Un lai tu stāsti savu bērnu un bērnubērnu ausīm, ko Es Ēģiptes zemē esmu darījis, un Manas zīmes, ko Es tur esmu cēlis, un lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas KUNGS." 3 Tad Mozus un Ārons gāja pie faraona un uz to sacīja: "Tā saka Tas KUNGS, ebreju Dievs: cik ilgi tu liedzies pazemoties Mana vaiga priekšā? Atlaid Manus ļaudis, ka tie Man var kalpot. 4 Jo, ja tu liegsies atlaist Manus ļaudis, redzi, tad Es rīt atvedīšu siseņus tavās robežās; 5 un tie apklās visu zemes virsu, tā ka zemi neredzēs, un tie ēdīs pēdējo, kas jums atlicis un palicis no krusas, un noēdīs visus jūsu kokus, kas jums zaļo laukā. *6 Un tie piepildīs tavus namus un visu tavu kalpu namus, un visu ēģiptiešu namus; tādus ne tavi tēvi, ne tavu tēvu tēvi nav redzējuši no dienas, kamēr tie virs zemes bijuši, līdz šim," un viņš pagriezās un aizgāja no faraona. 7 Un faraona kalpi sacīja uz viņu: "Cik ilgi tas mums būs par slazda valgu? Atlaid ļaudis, lai tie kalpo Tam KUNGAM, savam Dievam; vai tu vēl neredzi*, ka Ēģiptes zeme iet bojā?" 8 Tad Mozus un Ārons atkal tapa atvesti pie faraona, un viņš uz tiem sacīja: "Ejiet un kalpojiet Tam KUNGAM, savam Dievam! Kas tie visi ir, kas grib noiet?" 9 Un Mozus sacīja: "Mēs iesim ar saviem jauniem un veciem, ar saviem dēliem un ar savām meitām; mēs iesim ar saviem maziem un liellopiem, jo mums ir Tā KUNGA svētki." 10 Tad viņš uz tiem sacīja: "Lai Tas KUNGS jums tā palīdz, ka es jūs un jūsu bērnus atlaistu!? Redziet, kāds ļaunums jums prātā! 11 Nē, nē, ejiet jūs vīri un kalpojiet Tam KUNGAM, jo to jūs arī esat meklējuši." Un tos aizdzina prom no faraona. 12 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pār Ēģiptes zemi siseņu dēļ, ka tie nāk pār Ēģiptes zemi un noēd visu zemes zāli, visu, ko krusa ir atlicinājusi." 13 Tad Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi, un Tas KUNGS deva austruma vēju* zemei cauru dienu un cauru nakti; un, kad rīts ausa, tad vējš uzveda siseņus. *14 Un siseņi uznāca pār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visās Ēģiptes robežās lielā pulkā; pirms tiem tādu siseņu nav bijis, un pēc tiem vairs tādu nebūs. 15 Jo tie apklāja visu zemes virsu, un zeme tapa aptumšota, un tie noēda visu zemes zāli un visus koku augļus, ko krusa bija atlicinājusi, un tur nepalika vairs zaļuma ne pie kokiem, ne pie lauka zāles visā Ēģiptes zemē. 16 Tad faraons traucās aicināt Mozu un Āronu un sacīja: "Es esmu grēkojis pret To KUNGU, jūsu Dievu, un pret jums. 17 Un nu piedod, lūdzams, manus grēkus vēl šoreiz, un lūdziet To KUNGU, savu Dievu, ka Viņš šo nāvi gribētu atņemt no manis." 18 Un viņš aizgāja no faraona un lūdza To KUNGU. 19 Tad Tas KUNGS deva ļoti stipru vakara vēju; tas pacēla siseņus un tos iemeta Sarkanajā* jūrā, ka neviens sisenis neatlika visās Ēģiptes robežās. 20 Tomēr Tas KUNGS apcietināja faraona sirdi, un tas Israēla bērnus neatlaida. 21 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm, ka tumsa nāk pār Ēģiptes zemi, ka tumsu var sataustīt." *22 Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm, tad cēlās bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas. 23 Neviens otru neredzēja, un neviens trijās dienās necēlās no savas vietas; bet visiem Israēla bērniem bija gaisma viņu mājokļos. 24 Tad faraons aicināja Mozu un sacīja: "Ejiet, kalpojiet Tam KUNGAM, bet jūsu sīklopiem un vēršiem būs palikt tepat; lai arī jūsu bērni iet jums līdzi." 25 Bet Mozus sacīja: "Tev būs arī mūsu rokā dot kaujamos upurus un dedzināmos upurus, ko pienest Tam KUNGAM, savam Dievam. 26 Mūsu lopi arīdzan mums ies līdzi; nevienam nagam nebūs palikt; jo no tiem mēs ņemsim Tam KUNGAM, savam Dievam, lai kalpotu; jo mēs nezinām, kā mums Tam KUNGAM jākalpo, tiekāms mēs turp nāksim." 27 Bet Tas KUNGS apcietināja faraona sirdi, un tas negribēja tos atlaist. 28 Un faraons uz viņu sacīja: "Ej nost no manis; sargies, ka tu vairs nenāc manā priekšā; jo, tajā dienā, kad tu nāksi manā priekšā, tev būs mirt." 29 Tad Mozus sacīja: "Lai tā ir, kā tu esi sacījis; es tavu vaigu vairs neredzēšu."