Mēris, augoņi, krusa

1 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Ej pie faraona un runā uz to: tā saka Tas KUNGS, ebreju Dievs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo. 2 Jo, ja tu liegsies tos atlaist un tos vēl ilgāk aizturēsi, 3 redzi, tad Tā KUNGA roka būs pār tavu ganāmupulku, kas ir laukā, pār zirgiem, pār ēzeļiem, pār kamieļiem, pār vēršiem un pār sīklopiem ar varen grūtu mēri. 4 Un Tas KUNGS darīs starpību* starp Israēla lopiem un ēģiptiešu lopiem, ka tur no visa, kas Israēla bērniem pieder, nevienam nebūs mirt." 5 Un Tas KUNGS nolika īpašu laiku un sacīja: "Rīt Tas KUNGS to darīs šinī zemē." 6 Un Tas KUNGS to darīja nākamajā dienā, un visi ēģiptiešu lopi nomira, bet no Israēla bērnu lopiem nemira neviens. *7 Un faraons nosūtīja, un, redzi, no Israēla lopiem nebija neviens nomiris. Bet faraona sirds apcietinājās un viņš neatlaida ļaudis. 8 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu un Āronu: "Ņemiet pilnas saujas pelnu no krāsns, un lai Mozus tos kaisa pret debesīm, faraonam redzot, 9 ka tie izput pār visu Ēģiptes zemi un paliek par trumiem, kas izsitas ar pūtēm cilvēkiem un lopiem visā Ēģiptes zemē." 10 Un tie ņēma pelnus no krāsns un stājās faraona priekšā, un Mozus tos kaisīja pret debesīm - tad izsitās augoņi* ar pūtēm cilvēkiem un lopiem, 11 tā ka burvji Mozus priekšā nevarēja stāvēt augoņu dēļ, jo augoņi bija burvjiem un visiem ēģiptiešiem. 12 Bet Tas KUNGS apcietināja faraona sirdi, ka tas tiem neklausīja, kā Tas KUNGS uz Mozu bija runājis. 13 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Celies rīt agri un stājies faraona priekšā un runā uz to: tā saka Tas KUNGS, ebreju Dievs, atlaid Manus ļaudis, ka tie Man kalpo. 14 Jo šoreiz Es sūtīšu visas Savas mocības tavā sirdī un pār taviem kalpiem, un pār taviem ļaudīm, ka tev būs atzīt, ka neviens nav tāds kā Es visā zemes virsū. 15 Jo Es Savu roku jau būtu izstiepis un tevi un tavus ļaudis sitis ar mēri, ka tu no zemes būtu izdeldēts. 16 Bet patiesi, tāpēc Es tevi esmu taupījis*, ka Es Savu spēku pie tevis parādītu un ka Mans Vārds taptu sludināts* visā zemes virsū. *17 Vai tu vēl celies pret Maniem ļaudīm, negribēdams tos atlaist? 18 Redzi, rīt ap šo laiku Es likšu krist varen lielai krusai, kāda vēl nav bijusi Ēģiptes zemē kopš tās dibināšanas līdz šai dienai. 19 Un nu sūti sadzīt savus lopus un visu, kas tev ir uz lauka; visi cilvēki un lopi, kas laukā atradīsies un pajumtē nebūs sadzīti, tie nomirs, kad krusa pār viņiem kritīs." 20 Kurš nu no faraona kalpiem Tā KUNGA vārdu bijās, tas saviem kalpiem un saviem lopiem lika bēgt pajumtē. 21 Bet kurš savā sirdi Tā KUNGA vārdu neņēma vērā, tas savus kalpus un savus lopus pameta laukā. 22 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Izstiep savu roku pret debesīm, un lai krusa nāk visā Ēģiptes zemē pār cilvēkiem un pār lopiem, un pār visiem lauka augļiem Ēģiptes zemē." *23 Un Mozus izstiepa savu zizli pret debesīm. Un Tas KUNGS izlaida pērkonus un krusu, un uguns šāvās uz zemi. Un Tas KUNGS lika krusai līt pār Ēģiptes zemi, 24 un tur bija krusa un uguns laistījās krusā, ļoti briesmīga, kādas nav bijis Ēģiptes zemē, kamēr ļaudis tur bijuši. 25 Un krusa apsita visā Ēģiptes zemē visu, kas bija laukā, cilvēkus līdz ar lopiem, un visus lauka augļus krusa apsita un salauza visus kokus laukā. 26 Bet Gošenes zemē, kur Israēla bērni dzīvoja, krusas nebija. 27 Tad faraons sūtīja un aicināja Mozu un Āronu un tiem sacīja: "Es šoreiz esmu grēkojis; Tas KUNGS ir taisns, bet es un mani ļaudis esam bezdievīgi. 28 Lūdziet To KUNGU, ka Dieva pērkoni un krusa apstātos, lai ir ar to pietiekami, tad es jūs atlaidīšu un jums vairs nebūs palikt." 29 Tad Mozus uz viņu sacīja: "Kad es iziešu no pilsētas, es savas rokas izstiepšu pret To KUNGU, tad pērkoni mitēsies un krusas vairs nebūs, lai tu atzīsti, ka zeme pieder Tam KUNGAM. *30 Tomēr tevi un tavus kalpus es zinu, ka jūs vēl nebīsities Dieva, Tā KUNGA." 31 Tā tapa apsisti lini un mieži, jo mieži bija izplaukuši, un liniem jau bija galviņas. 32 Bet kvieši un rudzi netapa apsisti, jo tie bija vēlu* sēti. 33 Tad Mozus aizgāja no faraona, no pilsētas ārā, un izstiepa savas rokas pret To KUNGU, un pērkoni un krusa mitējās, un lietus vairs negāzās zemē. 34 Kad nu faraons redzēja, ka lietus un krusa, un pērkoni mitējās, tad viņš vēl vairāk apgrēkojās un apcietināja savu sirdi, viņš un viņa kalpi. 35 Tā faraona sirds apcietinājās, ka viņš Israēla bērnus neatlaida, kā Tas KUNGS caur Mozu bija runājis. *