Mozum neklausa un vēl vairāk apspiež Israēla bērnus

1 Un pēc tam Mozus un Ārons gāja un sacīja uz faraonu: "Tā saka Tas KUNGS, Israēla Dievs: atlaid Manus ļaudis, ka tie Man svētkus var turēt tuksnesī." 2 Bet faraons sacīja: "Kas tas tāds Kungs, kā balsij man būs klausīt un Israēlu atlaist? Es To KUNGU nepazīstu, un Israēlu arī neatlaidīšu." *3 Tad tie sacīja: "Ebreju Dievs mūs ir saucis*, lai mēs ejam trīs dienu gājumu tuksnesī, lai upurētu Tam KUNGAM, savam Dievam, lai Viņš pār mums nenāk ar mēri vai zobenu." *4 Tad Ēģiptes ķēniņš uz tiem sacīja: "Jūs, Mozu un Āron, kamdēļ jūs ļaudis atturat no viņu darbiem? Ejiet pie savas kalpošanas!" 5 Vēl faraons sacīja: "Redzi, ļaužu zemē tā jau daudz, un jūs tos vēl gribat atturēt no viņu kalpošanas?" 6 Un faraons tai dienā ļaužu uzraugiem un virsniekiem pavēlēja un sacīja: 7 "Jums turpmāk nebūs ļaudīm dot salmus pie ķieģeļu taisīšanas, kā vakar un aizvakar; lai tie paši iet un sev sameklē salmus. 8 Un ķieģeļu daudzumu, ko tie citkārt taisījuši, jūs tiem tāpat uzlieciet, no tā neko nesamaziniet; jo tie ir bez darba, tādēļ tie brēc un saka: iesim, upurēsim savam Dievam! 9 Lai vīriem kalpošana top grūtāka, ka tiem ir darbs un ka tie negriežas pie blēņām." 10 Tad ļaužu uzraugi un virsnieki izgāja un runāja uz ļaudīm, sacīdami: "Tā saka faraons: es jums vairs nedošu salmus. 11 Ejiet paši, dabūjiet sev salmus kur dabūdami, bet no jūsu darba nekas netaps samazināts." 12 Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, ka tie rugājus sakrātu salmu vietā. 13 Un uzraugi tos spieda, sacīdami: "Pabeidziet savu dienas darbu tāpat kā tad, kad jums salmi bija." 14 Un Israēla bērnu uzraugi, ko faraona virsnieki pār tiem bija iecēluši, tapa sisti un uz tiem sacīja: "Kāpēc jūs neesat pabeiguši ne vakar, ne šodien savu nospriesto darbu pie ķieģeļu dedzināšanas kā iepriekš?" 15 Tad Israēla bērnu uzraugi gāja un brēca uz faraonu un sacīja: "Kāpēc tu saviem kalpiem tā dari? 16 Taviem kalpiem salmus nedod, un mums saka: taisiet ķieģeļus; un, redzi, tavi kalpi tiek sisti, un tā ir tavas tautas vaina." 17 Tad faraons sacīja: "Jūs esat sliņķi, sliņķi jūs esat, tāpēc jūs sakāt: iesim, lai upurētu Tam KUNGAM. 18 Tad nu ejiet pie darba, salmus jums nedos, bet ķieģeļu skaits jums jātaisa." 19 Tad Israēla bērnu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, tāpēc ka bija teikts: jums nebūs samazināt dienas darba ķieģeļu skaitu. 20 Un tie sastapa Mozu un Āronu, kas stāvēja, lai sagaidītu tos iznākam no faraona, 21 un sacīja uz viņiem: "Lai Tas KUNGS jūs redz un soda, tāpēc ka jūs mūsu smaržu esat smirdīgu darījuši faraonam un viņa kalpiem, viņiem rokā dodami zobenu, lai mūs nokautu." *22 Tad Mozus atgriezās pie Tā KUNGA un sacīja: "Kungs, kāpēc Tu šiem ļaudīm esi darījis ļaunu? Kāpēc tad Tu mani esi sūtījis? 23 Jo, kamēr es esmu gājis pie faraona runāt Tavā Vārdā, viņš ļaudīm dara ļaunu, un Tu Savus ļaudis neesi glābtin glābis."