Elima, Sina tuksnesis, 1; paipalas un debess maize, 12

1 Un no Elimas atkal aizgājuši, visa Israēla bērnu draudze nāca uz Sina tuksnesi, kas ir starp Elimu un Sinaju, otrā mēneša piecpadsmitajā dienā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes. *2 Un visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un Āronu tuksnesī. 3 Un Israēla bērni uz tiem sacīja: "Kaut mēs caur Tā KUNGA roku būtu nomiruši Ēģiptes zemē, kad sēdējām pie gaļas podiem un mums maizes bija papilnam ko ēst, jo jūs mūs esat izveduši šai tuksnesī, lai visai šai draudzei liktu mirt badā." *4 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Redzi, Es jums likšu maizei līt no debesīm un ļaudīm būs iziet un ik dienas salasīt savu dienas mēru, lai Es tos pārbaudu, vai tie Manā bauslībā staigā vai ne? *5 Un notiks sestajā dienā, kad sataisīs, ko sanesuši, tad būs otrtik, cik tie ik dienas savāc." 6 Tad Mozus un Ārons sacīja uz visiem Israēla bērniem: "Šovakar jums būs atzīt, ka Tas KUNGS jūs ir izvedis no Ēģiptes zemes. 7 Un rīt jūs redzēsiet Tā KUNGA godību, tāpēc ka Viņš dzirdējis jūsu kurnēšanu pret To KUNGU. Jo kas mēs esam, ka jūs pret mums kurnat?" 8 Un Mozus sacīja: "Kad Tas KUNGS jums šovakar dos gaļu ēst un no rīta maizes papilnam, tad tas ir tāpēc, ka Tas KUNGS ir dzirdējis jūsu kurnēšanu, ar ko jūs pret Viņu esat kurnējuši; jo kas esam mēs? Jūsu kurnēšana nav pret mums, bet pret To KUNGU." *9 Un Mozus sacīja uz Āronu: "Saki visai Israēla bērnu draudzei: nāciet tuvu Tā KUNGA priekšā, jo Viņš ir dzirdējis jūsu kurnēšanu." 10 Un, kad Ārons tā runāja uz Israēla bērnu draudzi, tad tie griezās uz tuksnesi, un redzi Tā KUNGA godība rādījās padebesī. *11 Un Tas KUNGS runāja uz Mozu un sacīja: 12 "Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu. Runā uz tiem un saki: ap vakara laiku jūs ēdīsiet gaļu, un no rīta jūs ar maizi tapsiet paēdināti, un jums būs atzīt, ka Es esmu Tas KUNGS, jūsu Dievs." *13 Un vakarā uzradās paipalas un apklāja nometni, un no rīta rasa bija nokritusi ap nometni. *14 Kad nu rasa bija nozudusi, redzi, tad tuksnesī bija kāda viela - smalka kā zvīņas un plāna kā sarma pa zemi. *15 Kad Israēla bērni to redzēja, tad tie sacīja cits uz citu: "Kas tas ir?" Jo tie nezināja, kas tas bija. Tad Mozus uz tiem sacīja: "Šī ir maize, ko Tas KUNGS jums devis ēst. *16 Šis ir tas vārds, ko Tas KUNGS pavēlējis: salasiet no tās ikviens, cik tas var apēst, vienu gomeru* ikvienam cilvēkam, pēc jūsu skaita; ikvienam būs ņemt tiem, kas ir viņa teltī." 17 Un Israēla bērni darīja tā un salasīja cits daudz, cits maz. 18 Bet, kad tie ar gomeru mēroja, tad nebija pāri tam, kas daudz bija lasījis, un netrūka nekā tam, kas maz bija lasījis; ikviens bija lasījis, cik tas varēja apēst. *19 Un Mozus uz tiem sacīja: "Lai neviens no tā neko neatlicina līdz rītam." 20 Bet tie Mozum neklausīja, un kādi vīri atlicināja no tā līdz rītam; tad tas kļuva tārpains un tas smirdēja. Tad Mozus par tiem apskaitās. 21 Un viņi to salasīja ik rītu, ikviens, cik tas varēja apēst. Jo kad saule iekarsa, tad tas izkusa. 22 Un sestajā dienā tie salasīja otrtik maizes, divus gomerus par ikkatru, un visi draudzes virsnieki nāca un to pasacīja Mozum. 23 Un viņš tiem sacīja: "Tā Tas KUNGS ir runājis: rīt ir Tā KUNGA dusēšana, Tā KUNGA svēta sabata* diena. Ko jūs gribat cept, to cepiet, un, ko gribat vārīt, to vāriet, un visu, kas atliek, to glabājiet un taupiet līdz rītam." 24 Un tie to glabāja līdz rītam, kā Mozus bija pavēlējis, un tas nesmirdēja, un tas nekļuva tārpains. 25 Tad Mozus sacīja: "Ēdiet to šodien, jo šodien ir Tā KUNGA sabata* diena, šodien jūs laukā nekā neatradīsiet. 26 Sešas dienas jums to būs lasīt, bet septītā diena ir sabata diena, tanī tas nebūs." 27 Taču septītā dienā kādi no ļaudīm izgāja lasīt un neatrada nekā. 28 Tad Tas KUNGS sacīja uz Mozu: "Cik ilgi jūs liedzaties turēt Manus baušļus un Manus likumus? 29 Redziet, tādēļ ka Tas KUNGS jums sabatu* devis, tāpēc Viņš jums sestajā dienā dod divēju dienu maizi; lai ikviens savā vietā paliek un lai septītajā dienā neviens neiziet no savas vietas." 30 Tā ļaudis dusēja septītajā dienā. 31 Un Israēla nams to sauca par mannu, un tas bija balts kā koriandra sēkla, un tā garša bija kā karašas ar medu. *32 Un Mozus sacīja: "Tā Tas KUNGS ir pavēlējis: piepildiet vienu gomeru ar to, saglabājiet saviem bērnubērniem, ka tie var redzēt maizi, ko Es jums esmu devis ēst tuksnesī, kad Es jūs izvedu no Ēģiptes zemes." 33 Un Mozus sacīja uz Āronu: "Ņem vienu kausu un ieliec tajā vienu pilnu gomeru mannas, un noliec to Tā KUNGA priekšā, lai glabātu jūsu bērnubērniem." *34 Itin kā Tas KUNGS Mozum bija pavēlējis, tā Ārons to nolika glabāt klāt pie tās liecības. 35 Un Israēla bērni ēda mannu četrdesmit gadus, tiekāms tie nonāca mantojamā* zemē; tie ēda mannu, tiekāms tie atnāca līdz Kanaāna zemes robežām. *36 Bet gomers ir desmitā daļa no ēfas.