He Whakangārahu ki a Nehemia
1 Ā, nō te rongonga o Hanaparata, o Tōpia, o Keheme Ārapi, o ērā atu o ō mātou hoariri, kua hangā e ahau te taiepa, kāhore hoki he wāhi pakaru i mahue (kāhore anō ia kia oti noa i ahau ngā tatau te whakatū ki ngā kūwaha), 2 nā, ka unga tāngata mai a Hanaparata rāua ko Keheme ki ahau, ka mea, "Haere mai, tātou ka rūnanga ki tētahi o ngā pā ririki i te mānia i Ono."
Otiia i whakaaro rāua ki te mahi kino ki ahau. 3 Nā, ka unga tāngata ahau ki a rāua hei kī atu, "He nui te mahi e mahi nei ahau; e kore e āhei kia heke atu. Kia whakamutua hei aha te mahi? Ko whakarērea nei hoki e ahau, ki te heke atu ahau ki a kōrua." 4 Nā, e whā ā rāua tononga tāngata mai ki ahau, ko taua tikanga anō, heoi whakahokia ana e ahau ko aua kupu rā anō.
5 Kātahi a Hanaparata ka unga mai i tāna tangata ki ahau, ko te rima o ngā ngarenga mai, ko taua tikanga anō, he pukapuka tuwhera i tōna ringa. 6 Ko te mea tēnei i tuhituhia ki reira:
"Kua pakū te rongo ki ngā tauiwi – e kī ana anō hoki a Kahamu – tēnei koutou ko ngā Hūrai te mea nei kia whakakeke; koia i hangā ai e koe te taiepa; ā, e mea ana koe ko koe hei kīngi mō rātou; ko tā ngā kōrero hoki tēnei. 7 Kua whakatūria anō e koe ētahi poropiti hei karanga mōu ki Hiruhārama, hei kī, ‘Kua whai kīngi a Hūrā!’ Nā, ka whakaaturia ēnei kupu ki te kīngi. Heoi, haere mai, kia kōrerorero tāua."
8 Kātahi ahau ka unga tāngata ki a ia, hei kī atu, "Ehara kau ēnei mea e kōrero nei koe; he mea tito noa hoki nā tōu ngākau ake."
9 Ko tā rātou katoa hoki, he whakawehi i a mātou, i mea rātou, "Tērā ō rātou ringa e whakawarea ki te mahi, e kore ai e mahia."
Tēnā, e te Atua, whakakahangia ōku ringa.
10 Kātahi ahau ka haere ki te whare o Hemaia tama a Teraia tama a Mehetapēre, he mea tūtaki hoki ia ki roto; ā, ka mea ia, "Me rūnanga tātou ki te whare o te Atua, ki roto ki te temepara, me tūtaki hoki e tātou ngā tatau o te temepara; tērā hoki rātou e haere mai ki te patu i a koe; inā, ko ā te pō rātou haere mai ai ki te patu i a koe."
11 Nā, ka mea ahau, "Me oma rānei te tangata pēnei i ahau nei? Ko wai te tangata o tōku rite e haere ki roto ki te temepara kia ora ai? E kore ahau e haere ki roto!"
12 Nā, ka mahara ahau ehara ia i te mea ungā mai nā te Atua; heoi hei hē mōku tāna kupu i poropiti ai. He mea utu hoki ia nā Tōpia rāua ko Hanaparata. 13 I utua ai ia, kia wehi ai ahau, kia mahi pērā, ā, ka hara; kia whai mea ai rātou hei whakaingoa kino, hei tāwai mā rātou ki ahau.
14 Kia mahara, e tōku Atua, ki a Tōpia rāua ko Hanaparata, ki ēnei mahi a rāua, ki a Noaria poropiti wahine, ki ērā atu anō o ngā poropiti i mea nei ki te whakawehi i ahau.
Te Tutukitanga o te Mahi
15 Heoi, kua oti te taiepa i te rua tekau mā rima o ngā rā o te marama o Eruru; e rima tekau mā rua ngā rā. 16 Ā, i te rongonga o ō mātou hoariri katoa, i taua mea, ka wehi ngā tauiwi katoa i tētahi taha o mātou, i tētahi taha, ā, ko te tino hokinga iho o ō rātou whakaaro; i kite hoki rātou he mea mahi tēnei mahi e tō mātou Atua.
17 He tini anō ngā pukapuka a ngā rangatira o Hūrā i aua rā i tae ki a Tōpia, me a Tōpia hoki i tae ki a rātou. 18 He tokomaha hoki o Hūrā i oati ki a ia, he hunaonga hoki ia nā Hekania tama a Araha; i tango anō tāna tama a Iehohanana i te tamāhine a Mehūrāma tama a Perekia hei wahine. 19 I kōrerotia anō e rātou āna mahi pai ki tōku aroaro; i kawea anō e rātou āku kupu ki a ia. Heoi, tukua mai ana e Tōpia ētahi pukapuka hei whakawehi i ahau.
1 산발랏과 도비야와 아라비아 사람 게셈과 그 나머지 우리의 대적이 내가 성을 건축하여 그 퇴락한 곳을 남기지 아니하였다 함을 들었는데 내가 아직 성문에 문짝을 달지 못한 때라 2 산발랏과 게셈이 내게 보내어 이르기를 오라 우리가 오노 평지 한 촌에서 서로 만나자 하니 실상은 나를 해코자 함이라 3 내가 곧 저희에게 사자들을 보내어 이르기를 내가 이제 큰 역사를 하니 내려가지 못하겠노라 어찌하여 역사를 떠나 정지하게 하고 너희에게로 내려 가겠느냐 하매 4 저희가 네번이나 이같이 내게 보내되 나는 여전히 대답하였더니 5 산발랏이 다섯번째는 그 종자의 손에 봉하지 않은 편지를 들려 내게 보내었는데 6 그 글에 이르기를 이방 중에도 소문이 있고 가스무도 말하기를 네가 유다 사람들로 더불어 모반하려 하여 성을 건축한다 하나니 네가 그 말과 같이 왕이 되려 하는도다 7 또 네가 선지자를 세워 예루살렘에서 너를 들어 선전하기를 유다에 왕이 있다 하게 하였으니 이 말이 왕에게 들릴찌라 그런즉 너는 이제 오라 함께 의논하자 하였기로 8 내가 보내어 저에게 이르기를 너의 말한바 이런 일은 없는 일이요 네 마음에서 지어낸 것이라 하였나니 9 이는 저희가 다 우리를 두렵게 하고자 하여 말하기를 저희 손이 피곤하여 역사를 정지하고 이루지 못하리라 함이라 이제 내 손을 힘있게 하옵소서 하였노라 10 이 후에 므헤다벨의 손자 들라야의 아들 스마야가 두문불출하기로 내가 그 집에 가니 저가 이르기를 저희가 너를 죽이러 올터이니 우리가 하나님의 전으로 가서 외소 안에 있고 그 문을 닫자 저희가 필연 밤에 와서 너를 죽이리라 하기로
11 내가 이르기를 나 같은 자가 어찌 도망하며 나 같은 몸이면 누가 외소에 들어가서 생명을 보존하겠느냐 나는 들어가지 않겠노라 하고 12 깨달은즉 저는 하나님의 보내신바가 아니라 도비야와 산발랏에게 뇌물을 받고 내게 이런 예언을 함이라 13 저희가 뇌물을 준 까닭은 나를 두렵게 하고 이렇게 함으로 범죄하게 하고 악한 말을 지어 나를 비방하려 함이었느니라 14 내 하나님이여 도비야와 산발랏과 여선지 노아댜와 그 남은 선지자들 무릇 나를 두렵게 하고자 한 자의 소위를 기억하옵소서 하였노라 15 성 역사가 오십 이일만에 엘룰월 이십 오일에 끝나매
16 우리 모든 대적과 사면 이방 사람들이 이를 듣고 다 두려워하여 스스로 낙담하였으니 이는 이 역사를 우리 하나님이 이루신 것을 앎이니라 17 그 때에 유다의 귀인들이 여러번 도비야에게 편지하였고 도비야의 편지도 저희에게 이르렀으니
18 도비야는 아라의 아들 스가냐의 사위가 되었고 도비야의 아들 여호하난도 베레갸의 아들 므술람의 딸을 취하였으므로 유다에서 저와 동맹한 자가 많음이라 19 저희들이 도비야의 선행을 내 앞에 말하고 또 나의 말도 저에게 전하매 도비야가 항상 내게 편지하여 나를 두렵게 하고자 하였느니라