Valsts tiek sadalīta, un desmit ciltis atkāpjas no Rehabeāma

1 Un Rehabeāms gāja uz Šehemu, jo viss Israēls Šehemā bija sanācis, lai viņu celtu par ķēniņu. *2 Un notika, kad Jerobeāms, Nebata dēls, to dzirdēja - jo viņš bija Ēģiptes zemē, kurp no ķēniņa Salamana bija aizbēdzis, tad Jerobeāms griezās atpakaļ no Ēģiptes, 3 jo tie sūtīja, lai ataicinātu viņu. Un Jerobeāms nāca ar visu Israēlu un runāja uz Rehabeāmu, un sacīja: 4 "Tavs tēvs mums uzlicis par daudz grūtu jūgu; tad nu atvieglini tu sava tēva grūto kalpošanu un viņa smago jūgu, ko viņš mums uzlicis, tad mēs tev kalposim." 5 Un viņš uz tiem sacīja: "Pēc trim dienām nāciet atkal pie manis." Un ļaudis aizgāja. 6 Un ķēniņš Rehabeāms meklēja padomu pie vecajiem, kas bija stāvējuši viņa tēva Salamana priekšā, kamēr tas dzīvoja, un viņš sacīja: "Kādu padomu jūs dodat, kā šiem ļaudīm būs atbildēt?" 7 Un tie uz viņu runāja un sacīja: "Ja tu būsi laipns pret šiem ļaudīm un tiem rādīsi labu prātu, un uz tiem runāsi labus vārdus, tad tie tev būs par kalpiem visu mūžu." 8 Bet viņš atmeta vecaju padomu, ko tie viņam deva, un meklēja padomu pie jaunajiem, kas ar viņu bija uzauguši un viņa priekšā stāvēja. 9 Un viņš uz tiem sacīja: "Kādu padomu jūs dodat, kā šiem ļaudīm lai atbildam, kas ar mani runājuši un sacījuši: atvieglini jūgu, ko tavs tēvs mums uzlicis?" 10 Bet jaunie, kas ar viņu bija uzauguši, uz to runāja un sacīja: "Tā tev būs sacīt uz ļaudīm, kas uz tevi runājuši un sacījuši: tavs tēvs mums uzlicis visai grūtu nastu, atvieglini tu mums to, - tā tev uz tiem būs sacīt: mans mazais pirksts būs resnāks nekā mana tēva gurni. 11 Ja nu mans tēvs jums uzlicis grūtu jūgu, tad es to jūgu jums padarīšu vēl grūtāku; mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es jūs pārmācīšu ar skorpioniem*." 12 Kad Jerobeāms un visi ļaudis pie Rehabeāma atnāca trešajā dienā, kā ķēniņš bija runājis un sacījis: "Atnāciet atkal pie manis trešajā dienā," - 13 tad ķēniņš tiem atbildēja bargi, un ķēniņš Rehabeāms atmeta vecaju padomu 14 un runāja uz tiem pēc jauno padoma, un sacīja: "Mans tēvs jums uzlicis grūtu nastu, bet es jums uzlikšu vēl vairāk; mans tēvs jūs pārmācījis ar pātagām, bet es ar skorpioniem." 15 Tā ķēniņš neklausīja ļaudis, jo tā bija nolikts no Dieva, ka Tas KUNGS Savus vārdus apstiprinātu, ko bija runājis caur šilonieti Ahiju uz Jerobeāmu, Nebata dēlu. *16 Kad nu viss Israēls redzēja, ka ķēniņš tos neklausīja, tad ļaudis ķēniņam atbildēja un sacīja: "Kāda mums daļa gar Dāvidu? Mums nav mantojuma pie Isaja dēla. Israēl, ej savās teltīs! Rūpējies nu par savu namu, Dāvid!" Tā viss Israēls aizgāja uz savām teltīm. 17 Bet pār tiem Israēla bērniem, kas Jūdas pilsētās dzīvoja, pār tiem Rehabeāms kļuva ķēniņš. 18 Un ķēniņš Rehabeāms sūtīja Hadoramu, kas bija iecelts pār darbiniekiem, bet Israēla bērni to nomētāja akmeņiem, ka tas nomira. Un ķēniņš Rehabeāms steigšus iekāpa ratos, lai bēgtu uz Jeruzālemi. *19 Tā Israēls atkāpās no Dāvida nama līdz šai dienai.