Salamana lūgšana pie Dieva nama iesvētīšanas

1 Tad Salamans sacīja: "Tas KUNGS ir sacījis, Viņš mājos tumšā mākonī*. *2 Un es Tev esmu uztaisījis mājas vietu un vietu Tev par mūžīgu mājokli." 3 Un ķēniņš pagrieza savu vaigu un svētīja visu Israēla draudzi, un visa Israēla draudze stāvēja, 4 un viņš sacīja: "Slavēts lai ir Tas KUNGS, Israēla Dievs, kas ar Savu muti ir runājis uz manu tēvu Dāvidu un ar Savu roku ir to piepildījis, ko sacījis: 5 no dienas, kopš Es esmu izvedis Savus ļaudis no Ēģiptes zemes, Es neesmu izraudzījis no visām Israēla ciltīm nevienu pilsētu, lai tajā celtu namu, kurā būtu Mans Vārds; arī nevienu vīru Es neesmu izredzējis par valdītāju pār Maniem Israēla ļaudīm; *6 bet Jeruzālemi Es esmu izraudzījis, ka tur būtu Mans Vārds, un Dāvidu Es esmu izredzējis, ka tas būtu pār Maniem Israēla ļaudīm. 7 Un tas bija mana tēva Dāvida sirdī - uzcelt namu Tā KUNGA, Israēla Dieva, Vārdam. 8 Bet Tas KUNGS sacīja uz manu tēvu Dāvidu: tāpēc ka tu savā sirdī esi apņēmies celt Manam Vārdam namu, tu gan labi esi darījis, ka tas bijis tavā sirdī; 9 tomēr tev nebūs uzcelt to namu, bet tavam dēlam, kas nāks no taviem gurniem, tam būs namu uzcelt Manam Vārdam. 10 Un Tas KUNGS ir piepildījis Savu vārdu, ko Viņš ir runājis, jo es esmu cēlies sava tēva Dāvida vietā un sēžu Israēla goda krēslā, kā Tas KUNGS runājis, un esmu namu uzcēlis Tā KUNGA, Israēla Dieva, Vārdam. 11 Un tur es esmu nolicis šķirstu, kur Tā KUNGA derība, ko Viņš slēdzis ar Israēla bērniem." 12 Un viņš stājās Tā KUNGA altāra priekšā visai Israēla draudzei pretī un izplēta savas rokas - 13 jo Salamans bija uztaisījis vara paaugstinājumu un to licis pagalma vidū, piecas olektis garu un piecas olektis platu, un trīs olektis augstu, - un viņš uzkāpa uz tā un nometās ceļos visas Israēla draudzes priekšā, un izplēta savas rokas pret debesīm un sacīja: 14 "Kungs, Israēla Dievs, nav tāda Dieva kā Tu, ne debesīs, ne virs zemes; Tu turi derību un žēlastību Saviem kalpiem, kas ar visu sirdi staigā Tavā priekšā. 15 Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, Tu esi turējis, ko Tu viņam sacījis, jo ar Savu muti Tu esi runājis un ar Savu roku Tu to esi piepildījis tā, kā tas šodien ir. 16 Un tagad, Kungs, Israēla Dievs, turi Savam kalpam, manam tēvam Dāvidam, ko Tu tam esi runājis, sacīdams: tev netrūks vīra Manā priekšā, kas sēdēs uz Israēla goda krēsla, ja tikai tavi dēli sargās savu ceļu, staigādami Manā bauslībā, kā tu esi staigājis Manā priekšā. 17 Tad nu, Kungs, Israēla Dievs, lai jel Tavs Vārds tiešām notiek, ko Tu esi runājis Savam kalpam Dāvidam. 18 Jo vai Dievs tiešām dzīvo pie cilvēkiem virs zemes? Redzi, debesis un visas debesu debesis Tevi nevar ietvert, ne vēl šis nams, ko es esmu cēlis? *19 Tomēr pievērsies Sava kalpa lūgšanai un viņa piesaukšanai, Kungs, mans Dievs, un klausi to saukšanu un lūgšanu, ko Tavs kalps lūdz Tava vaiga priekšā. 20 Lai Tavas acis ir atvērtas dienām naktīm pār šo namu, pār šo vietu, kur Tu esi solījis iecelt Savu Vārdu, lai uzklausītu lūgšanu, ko Tavs kalps lūgs šinī vietā. *21 Uzklausi tad Sava kalpa un Savu Israēla ļaužu sirds lūgšanu, ko tie lūgs šinī vietā, uzklausi no vietas, kur Tu mīti debesīs, ak, uzklausi un piedod! 22 Ja kāds būs apgrēkojies pret savu tuvāko un viņam liks zvērēt un nozvērināt, un, kad šī zvērēšana nāks Tava altāra priekšā šinī namā, *23 tad uzklausi Tu no debesīm un dari, un tiesā Savus kalpus, un atmaksā bezdievīgam, likdams viņa ceļu pār viņa galvu, un attaisno taisno, dodams tam pēc viņa taisnības. 24 Un, kad Tavi Israēla ļaudis būs sakauti ienaidnieku priekšā, kad tie pret Tevi būs grēkojuši un atgriezīsies, un apliecinās Tavu Vārdu, un Tavā priekšā pielūgs, un no sirds piesauks šai namā, *25 tad uzklausi Tu no debesīm un piedod Savu Israēla ļaužu grēkus, un ved tos atpakaļ uz to zemi, ko Tu tiem un viņu tēviem esi devis. 26 Kad debesis būs aizslēgtas, ka lietus nelīs, tāpēc ka tie pret Tevi būs apgrēkojušies, un tie šinī vietā lūgs un Tavam Vārdam dos godu, un atgriezīsies no saviem grēkiem, kad Tu tos apbēdini, *27 tad uzklausi Tu debesīs un piedod Savu kalpu un Savu Israēla ļaužu grēkus, ka Tu tiem rādi labo ceļu, kur tiem būs staigāt, un dod lietu zemei, ko Tu Saviem ļaudīm esi devis par mantojumu. 28 Kad zemē būs bada laiks, mēris, bula laiks, rūsa, siseņi un kukaiņi, kad viņu ienaidnieks zemē lauzīsies pret viņu vārtiem vai būs kāda cita mocība vai sērga, *29 kas tad lūgs, kas no sirds piesauks, lai būtu kas būdams no visiem Taviem Israēla ļaudīm, kad tie atzīs savas mokas un bēdas un izpletīs savas rokas šinī namā, 30 tad uzklausi Tu no debesīm, no tās vietas, kur Tu mīti, un piedod un dari, un dod ikkatram pēc visiem viņa ceļiem, itin kā Tu viņa sirdi pazīsti, jo Tu vien pazīsti cilvēku bērnu sirdis, *31 ka tie Tevi bīstas un arvien staigā Tavos ceļos, kamēr tie dzīvo zemē, ko Tu mūsu tēviem esi devis! 32 Kad arī kāds svešinieks būs, kas nav no Taviem Israēla ļaudīm, bet nāk no tālas zemes Tava lielā Vārda dēļ un Tavas stiprās rokas, un Tava izstiepta elkoņa dēļ, un kad tas nāks un šinī namā pielūgs, *33 tad uzklausi Tu no debesīm, no vietas, kur Tu mīti, un dari visu, par ko svešais Tevi piesauks, lai visas pasaules ļaudis atzīst Tavu Vārdu un Tevi bīstas, tāpat kā Tavi Israēla ļaudis, un lai tie zina, ka Tavs Vārds ir saukts pār šo namu, ko es esmu cēlis. 34 Kad Tavi ļaudis ies karā pret saviem ienaidniekiem, pa ceļu, kur Tu tos sūtīsi, un Tevi pielūgs, vaigu pagriezuši pret šo pilsētu, ko Tu esi izraudzījies, un pret šo namu, ko es esmu cēlis Tavam Vārdam, *35 tad uzklausi Tu no debesīm viņu lūgšanas un viņu sirds saukšanas un nes viņiem tiesu! 36 Kad tie pret Tevi būs apgrēkojušies, jo nav neviena cilvēka, kas nebūtu grēkojis, un Tu pār tiem būsi apskaities un tos nodosi ienaidniekiem, ka viņu uzvarētāji tos noved gūstā ienaidnieku zemē, vai tālu, vai tuvu, *37 un, kad tie atgriezīsies savā sirdī, zemē, kur ir aizvesti gūstā, un atgriezīsies, un Tevi piesauks sava gūsta zemē, sacīdami: mēs esam grēkojuši un noziegušies, mēs esam bijuši bezdievīgi, *38 un, kad tie pie Tevis atgriežas no visas savas sirds un no visas savas dvēseles sava gūsta zemē, kur tie gūstā top turēti, un tie Tevi pielūgs, vaigu pagriezuši pret savu zemi, ko Tu esi devis viņu tēviem, pret pilsētu, ko Tu esi izraudzījis, un pret namu, ko esmu cēlis Tavam Vārdam, 39 tad uzklausi Tu no debesīm, no vietas, kur Tu mīti, viņu lūgšanu un viņu sirds saukšanu un nes tiem tiesu, un piedod Saviem ļaudīm, ko tie pret Tevi grēkojuši. 40 Un tagad, mans Dievs, lai jel Tavas acis ir atvērtas un Tavas ausis klausās uz lūgšanu šinī vietā. 41 Un tagad, celies, Kungs Dievs, uz Savu dusas vietu, Tu un Tava spēka šķirsts; lai Tavi priesteri, Kungs Dievs, top apģērbti ar svētību un Tavi svētie lai priecājas par labumu. 42 Kungs Dievs, neatmet Sava svaidītā vaigu, piemini žēlastību, kas solīta Dāvidam, Tavam kalpam." *