Amacījas, Jūdas ķēniņa, valdīšana

1 Amacīja bija divdesmit piecus gadus vecs, kad viņš kļuva par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus, un viņa mātes vārds bija Joadana, no Jeruzālemes. *2 Un viņš darīja, kas Tam KUNGAM labi patika, tomēr ne no visas sirds*. 3 Un notika - kad viņš bija nostiprinājies savā valstī, tad viņš nokāva savus kalpus, kas bija nokāvuši viņa tēvu, ķēniņu. *4 Bet viņu bērnus viņš nenokāva, kā ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā, kur Tas KUNGS pavēlējis, sacīdams: "Tēviem nebūs mirt par bērniem, un bērniem nebūs mirt par tēviem, bet ikviens lai mirst pats savu grēku dēļ." *5 Un Amacīja sapulcināja Jūdu un tos nošķīra pēc tēvu namiem, pēc tūkstošniekiem un pēc simtniekiem pa visu Jūdu un Benjamīnu, un skaitīja no tiem tos, kas divdesmit gadus veci un vairāk, un atrada no tiem trīs simti tūkstošus izlasītu vīru, kas varēja iet karā un nesa šķēpus un priekšturamās bruņas. *6 Un viņš saderēja no Israēla simts tūkstošus stipru karavīru par simts talentiem sudraba. 7 Bet viens Dieva vīrs nāca pie viņa un sacīja: "Ķēniņ! Israēla karaspēks lai tev neiet līdzi, jo Tas KUNGS nav ar Israēlu, ar nevienu no Efraima bērniem. 8 Bet, ja tu iesi un (to) darīsi, un būsi stiprs, lai karotu, tad Dievs tev liks krist ienaidnieka priekšā; jo Dievam ir spēks palīdzēt un nogāzt." 9 Un Amacīja sacīja uz to Dieva vīru: "Bet ko tad es darīšu ar tiem simts talentiem, ko esmu devis Israēla karavīriem?" Bet Dieva vīrs sacīja: "Tam KUNGAM ir vairāk tev ko dot nekā tik daudz." 10 Tad Amacīja atšķīra karavīrus, kas no Efraima bija nākuši pie viņa, ka tie ietu uz savām mājām. Bet tie ļoti apskaitās pret Jūdu un ar lielām dusmām griezās atkal atpakaļ uz savām mājām. 11 Un Amacīja stiprinājās un izveda savus ļaudis, un nogāja Sāls ielejā un nokāva desmit tūkstošus no Seīra bērniem. *12 Un no tiem desmit tūkstošus Jūdas bērni sagūstīja dzīvus un tos uzveda klints virsotnē un tos nogāza no pašas klints virsotnes, ka tie visi tapa sašķelti gabalos. 13 Bet karavīri, kam Amacīja bija licis iet atpakaļ, ka tie ar viņu karā neietu, tie ielauzās Jūdas pilsētās no Samarijas līdz Bet-Horonai un nokāva no tiem trīs tūkstošus, un aiznesa lielu laupījumu. 14 Un notika - kad Amacīja pārnāca no edomiešu kaušanas un bija atvedis līdzi Seīra bērnu dievus, tad viņš tos sev iecēla par dieviem un metās zemē viņu priekšā, un tiem kvēpināja. 15 Tad Tā KUNGA bardzība iedegās pret Amacīju, un Viņš sūtīja pie tā pravieti. Un tas uz viņu sacīja: "Kāpēc tu esi meklējis pēc to ļaužu dieviem, kas savus ļaudis nevarēja atpestīt no tavas rokas?" 16 Kad viņš uz to tā runāja, tad tas uz viņu sacīja: "Vai tu esi iecelts par ķēniņa padoma devēju? Esi klusu, kāpēc lai tevi nokauj?" Tad pravietis apklusa un sacīja: "Es gan atzīstu, ka Dievs apņēmies tevi iznīcināt, tāpēc ka tu tā esi darījis un neesi klausījis manam padomam." 17 Un Amacīja, Jūdas ķēniņš, aprunājās un sūtīja pie Jehoasa, Jehoahaza dēla, Jehus dēla dēla, Israēla ķēniņa, lai sacītu: "Nāc, griezīsim vaigu pret vaigu!" *18 Bet Jehoas, Israēla ķēniņš, sūtīja pie Amacījas, Jūdas ķēniņa, un lika sacīt: "Ērkšķu krūms Lebanonā sūtīja pie ciedra koka Lebanonā un sacīja: dod savu meitu manam dēlam par sievu; bet lauka zvēri, kas Lebanonā, gāja pāri un samina ērkšķu krūmu. 19 Redzi, tu domā - tu esi sakāvis edomiešus, un tava sirds lepojas un lielās. Tagad, paliec mājās, kāpēc tu gribi skriet nelaimē, pats krist un Jūda līdz ar tevi?" 20 Bet Amacīja neklausīja, jo tas notika no Dieva, lai viņš tos nodotu viņiem rokā, tāpēc ka tie bija meklējuši edomiešu dievus. 21 Un Jehoas, Israēla ķēniņš, cēlās, un tie grieza vaigu pret vaigu, viņš un Amacīja, Jūdas ķēniņš, Bet-Šemešā, kas Jūdā. 22 Un Jūda tika sakauts Israēla priekšā, un tie bēga ikviens uz savu telti. 23 Un Jehoas Israēla ķēniņš, sagūstīja Amacīju, Jūdas ķēniņu, Joasa dēlu, Joahasa (Ahazijas) dēla dēlu, Bet-Šemešā un to noveda Jeruzālemē un noplēsa Jeruzālemes mūrus - no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem - četri simti olektis. 24 Un viņš ņēma visu zeltu un sudrabu, un visus traukus, kas Dieva namā tika atrasti pie Obed-Edoma, un ķēniņa nama mantas un ķīlniekus* un griezās atpakaļ uz Samariju. 25 Un Amacīja, Joasa dēls, Jūdas ķēniņš, dzīvoja pēc tam, kad Jehoas, Jehoahaza dēls, Israēla ķēniņš, bija nomiris, piecpadsmit gadus. 26 Un, kas vēl par Amacīju stāstāms, gan par viņa iesākumu, gan par viņa galu, redzi, tas rakstīts Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā. *27 Un no tā laika, kamēr Amacīja no Tā KUNGA bija atkāpies, dumpis pret viņu cēlās Jeruzālemē, un viņš bēga uz Lahišu. Bet tie sūtīja uz Lahišu pēc viņa un viņu tur nokāva. 28 Un tie atveda viņu uz zirgiem un apglabāja pie viņa tēviem Jūdas pilsētā.