Ķēniņi pēc Josijas un ļaužu aizvešana uz Bābeli
1 Tad zemes ļaudis ņēma Jehoahazu, Josijas dēlu, un to iecēla par ķēniņu viņa tēva vietā Jeruzālemē. 2 Jehoahazs bija divdesmit trīs gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus Jeruzālemē. 3 Jo Ēģiptes ķēniņš atcēla viņu Jeruzālemē un uzlika zemei nodevas simts talentus sudraba un vienu talentu zelta. 4 Un Ēģiptes ķēniņš iecēla Eliakimu, viņa brāli, par Jūdas un Jeruzālemes ķēniņu un deva viņam citu vārdu - Jehojakimu; bet Jehoahazu, viņa brāli, Neho paņēma un noveda uz Ēģiptes zemi. 5 Jehojakims bija divdesmit piecus gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē un darīja, kas Tam KUNGAM, viņa Dievam, nepatika. 6 Pret viņu cēlās NebukadNecars, Bābeles ķēniņš, un to saistīja ar divām vara ķēdēm un to noveda uz Bābeli. 7 Un NebukadNecars aizveda arī kādus no Tā KUNGA nama traukiem uz Bābeli un tos nolika Bābelē savā dieva namā. 8 Un, kas vēl stāstāms par Jehojakimu, un viņa negantību, ko viņš darījis, un kas pie viņa atrasts, redzi, tas viss rakstīts Israēla un Jūdas ķēniņu grāmatā. Un viņa dēls Jehojahins kļuva ķēniņš viņa vietā. 9 Jehojahins bija astoņpadsmit gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu, un valdīja trīs mēnešus un desmit dienas Jeruzālemē, un darīja, kas Tam KUNGAM nepatika. 10 Un, kad atnāca jauns gads, tad ķēniņš NebukadNecars sūtīja un to lika novest uz Bābeli līdz ar Tā KUNGA nama dārgākiem traukiem, un iecēla Cedeķiju, viņa brāli, par Jūdas un Jeruzālemes ķēniņu. 11 Cedeķija bija divdesmit vienu gadu vecs, kad kļuva par ķēniņu, un valdīja vienpadsmit gadus Jeruzālemē, 12 un darīja, kas Tam KUNGAM, viņa Dievam, nepatika. Viņš nepazemojās pravieša Jeremijas priekšā, kas no Tā KUNGA mutes runāja. 13 Viņš atkāpās arī no ķēniņa NebukadNecara, kas viņu pie Dieva bija zvērinājis, un tapa stūrgalvīgs, un apcietināja savu sirdi, ka neatgriezās pie Tā KUNGA, Israēla Dieva. 14 Tāpat arī visi priesteru virsnieki un ļaudis vairoja savus grēkus pēc visām pagānu negantībām un sagānīja Tā KUNGA namu, ko viņš Jeruzālemē bija svētījis. 15 Un Tas KUNGS, viņu tēvu Dievs, sūtīja pie tiem Savus vēstnešus, neatlaidīgi sūtīdams, jo Viņš žēloja Savus ļaudis un Savu mājas vietu. 16 Bet tie apmēdīja Dieva vēstnešus un nicināja viņu vārdus, un apsmēja Viņa praviešus, tiekāms Tā KUNGA bardzība pret Viņa ļaudīm tik augsti cēlās, ka dziedināšanas vairs nebija. 17 Tad Viņš pamodināja pret tiem kaldeju ķēniņu, un tas nokāva viņu jaunos vīrus ar zobenu viņu svētajā namā un netaupīja nedz jaunekļus, nedz jaunavas, nedz vecus, nedz sirmgalvjus; Dievs tos visus nodeva viņa rokā. 18 Un visus Dieva nama traukus, lielus un mazus, un Tā KUNGA nama dārgumus, un ķēniņa un viņa lielkungu dārgumus, visu viņš nodeva uz Bābeli. 19 Un tie sadedzināja Dieva namu un nolauza Jeruzālemes mūrus, un sadedzināja visus tās skaistos namus ar uguni, ka visi tās dārgumi tika nopostīti. 20 Un, kas no zobena atlika, tos viņš aizveda trimdā uz Bābeli, un tie viņam un viņa dēliem palika par kalpiem, tiekāms sākās persiešu valdība, 21 lai piepildītos Tā KUNGA vārds caur Jeremijas muti: "Kamēr zeme būs bagāti baudījusi savu dusēšanu." Visā posta laikā tā dusēja, kamēr piepildījās septiņdesmit gadi. 22 Un Kīra, persiešu ķēniņa, pirmajā gadā, lai Tā KUNGA vārds, runāts caur Jeremiju, piepildītos, Tas KUNGS pamodināja Kīra, persiešu ķēniņa garu, ka tas visā savā valstī lika izsaukt un arī uzrakstīt, un sacīt: 23 "Tā saka Kīrs, persiešu ķēniņš: Tas KUNGS, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un Viņš man ir pavēlējis Viņam namu uzcelt Jeruzālemē, Jūdu zemē; kas starp jums ir no Viņa ļaudīm, ar to lai ir Tas KUNGS, viņa Dievs, un tas lai iet uz augšu."