Uzija kvēpina un top spitālīgs

1 Tad visi Jūdas ļaudis ņēma Uziju - tas bija sešpadsmit gadus vecs - un to iecēla par ķēniņu viņa tēva Amacījas vietā. *2 Tas uztaisīja Elatu un to atkal atdabūja pie Jūda pēc tam, kad ķēniņš bija aizmidzis pie saviem tēviem. 3 Uzija bija sešpadsmit gadus vecs, kad kļuva par ķēniņu, un valdīja Jeruzālemē piecdesmit divus gadus, un viņa mātes vārds bija Jeholija no Jeruzālemes. 4 Un viņš darīja, kas Tam KUNGAM labi patika, kā viņa tēvs Amacīja bija darījis. 5 Jo viņš meklēja Dievu, kamēr Zaharija dzīvoja, kas bija Dieva parādīšanu sapratējs; kamēr viņš meklēja To KUNGU, Dievs viņam deva panākumus*. 6 Un viņš izgāja un karoja pret filistiešiem un nojauca* Gatas mūri un Jabnes mūri, un Ašdodas mūri un uztaisīja pilsētas Ašdodas valstī un filistiešu zemē. 7 Un Dievs tam palīdzēja pret filistiešiem un pret arābiem, kas Gur-Baālā dzīvoja, un pret meūniešiem. 8 Un amonieši Uzijam deva dāvanas, un viņa slava izpaudās līdz Ēģiptes robežām, jo viņš kļuva jo dienas, jo varenāks. 9 Un Uzija uztaisīja torņus Jeruzālemē pie Stūra vārtiem un Ielejas vārtiem, un pie citiem stūriem, un tos nostiprināja. *10 Viņš uztaisīja arī torņus tuksnesī un izraka daudz aku, jo viņam bija daudz lopu un ielejā un klajumā arāji, un pa kalniem un auglīgiem tīrumiem vīna dārznieki, jo viņš mīlēja zemes darbu. 11 Un Uzijam bija mācīts karaspēks, kas gāja karā pa pulkiem, rakstveža Jeīelu un uzrauga Maāseju skaitīti, zem Hānānijas, ķēniņa lielkunga, rokas. 12 Visi karaspēka tēvu namu virsnieku skaits bija divi tūkstoši seši simti. 13 Un zem viņu rokas bija karaspēks, trīs simti septiņi tūkstoši pieci simti, vareni spēkā, karam mācīti, lai palīdzētu ķēniņam pret ienaidniekiem. 14 Un Uzija visam karaspēkam lika taisīt priekšturamās bruņas un šķēpus, un bruņucepures, un krūšu bruņas, un stopus, un lingu akmeņus. 15 Viņš taisīja arīdzan Jeruzālemē lielas kara ierīces, gudru strādnieku darbu, uz torņiem un stūriem, lai šautu ar bultām un lieliem akmeņiem. Tā viņa slava izpaudās tālu un plaši, jo viņam tapa brīnišķi palīdzēts, kamēr viņš kļuva varens. 16 Bet, kad viņš bija kļuvis varens, tad viņa sirds paaugstinājās pašam par iznīcināšanu, un viņš apgrēkojās pret To KUNGU, savu Dievu, jo viņš gāja Tā KUNGA namā kvēpināt uz kvēpināšanas altāra. 17 Un pēc viņa gāja priesteris Azarija un līdz ar viņu Tā KUNGA astoņdesmit priesteri, krietni vīri. 18 Un tie turējās ķēniņam Uzijam pretī un uz to sacīja: "Tas tev nepienākas, Uzija, Tam KUNGAM kvēpināt, bet priesteriem, Ārona dēliem, kas ir svētīti kvēpināt. Izej no svētās vietas, jo tu esi apgrēkojies, un tas tev nav par godu pie Dieva, Tā KUNGA." 19 Tad Uzija apskaitās un kvēpināmais trauks bija viņa rokā, lai kvēpinātu. Kad viņš par priesteriem apskaitās, tad spitālība izsitās viņa pierē priesteru priekšā Tā KUNGA namā pie kvēpināšanas altāra. 20 Un augstais priesteris Azarija ar visiem priesteriem to uzlūkoja - un redzi, tas bija spitālīgs pierē, un tie viņu steigšus izraidīja no turienes. Viņš pats arī steidzās iziet, jo Tas KUNGS viņu bija sitis. 21 Tā ķēniņš Uzija bija spitālīgs līdz savas miršanas dienai, un, spitālīgs būdams, viņš dzīvoja atšķirtā namā, jo viņš bija izslēgts no Tā KUNGA nama. Un viņa dēls Jotāms bija pār ķēniņa namu un tiesāja zemes ļaudis. *22 Un, kas vēl par Uziju stāstāms, kā pirmās, tā pēdējās dienas, to pravietis Jesaja, Amoca dēls, uzrakstījis. 23 Un Uzija aizmiga pie saviem tēviem, un to apglabāja pie viņa tēviem tīrumā, kur bija ķēniņu kapenes; jo tie sacīja: "Viņš ir spitālīgs." Un viņa dēls Jotāms kļuva ķēniņš viņa vietā.