Jehošafats ar Ahabu iet karā pret sīriešiem

1 Un Jehošafatam bija daudz bagātības un godības, un viņš kļuva radinieks Ahabam. 2 Un pēc kādiem gadiem viņš nogāja pie Ahaba uz Samariju. Un Ahabs viņam un ļaudīm, kas viņam bija līdzi, kāva avis un vēršus lielu pulku un to paskubināja iet pret Rāmotu Gileādā. *3 Un Ahabs, Israēla ķēniņš, sacīja uz Jehošafatu, Jūdas ķēniņu: "Vai tu gribi ar mani iet pret Rāmotu Gileādā?" Un tas uz viņu sacīja: "Es būšu kā tu, un mani ļaudis - kā tavi ļaudis, un mēs iesim tev līdzi karā." 4 Un Jehošafats sacīja uz Israēla ķēniņu: "Vaicā jel šodien Tā KUNGA vārdu." 5 Tad Israēla ķēniņš sapulcināja praviešus, četri simti vīru, un uz tiem sacīja: "Vai mums būs iet karā pret Rāmotu Gileādā, jeb vai man nebūs iet?" Un tie sacīja: "Ej, jo Dievs to nodos ķēniņa rokā." 6 Bet Jehošafats sacīja: "Vai šeit vēl nav kāds no Tā KUNGA praviešiem, ka tam varētu vaicāt?" 7 Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: "Vēl ir viens vīrs, caur ko To KUNGU var vaicāt, bet es viņu ienīstu, jo tas man nepravieto labas lietas, bet ļaunas vien, Miha, Imlas dēls." Un Jehošafats sacīja: "Lai ķēniņš tā nerunā." 8 Tad Israēla ķēniņš sauca vienu galminieku un sacīja: "Atved steigšus Mihu, Imlas dēlu." *9 Un Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūdas ķēniņš, sēdēja ikkatrs uz sava goda krēsla, savās drēbēs apģērbti, un tie sēdēja pagalmā, kur ieiet pa Samarijas vārtiem, un visi pravieši sludināja viņu priekšā. 10 Un Cedekija, Kenaāna dēls, sev taisīja dzelzs ragus un sacīja: "Tā saka Tas KUNGS: ar šiem tu badīsi sīriešus, tiekāms tos būsi izdeldējis." 11 Un visi pravieši pravietoja, sacīdami: "Celies pret Rāmotu Gileādā, tev būs laba laime, jo Tas KUNGS to dos ķēniņa rokā." 12 Un vēstnesis, kas bija gājis Mihu aicināt, uz to runāja un sacīja: "Redzi jel, pravieši vienā mutē runā labu ķēniņam; lai jel tavs vārds ir tāds pats kā viņu vārds, un runā labu." 13 Bet Miha sacīja: "Tik tiešām, ka Tas KUNGS dzīvo: ko mans Dievs man sacīs, to es runāšu." 14 Un, kad viņš ķēniņa priekšā nāca, tad ķēniņš uz viņu sacīja: "Miha, vai mums būs iet karā pret Rāmotu Gileādā, jeb vai man nebūs iet?" Un tas sacīja: "Celieties, jums būs laba laime, jo tie taps nodoti jūsu rokā." 15 Bet ķēniņš uz viņu sacīja: "Cik reižu lai es tev piekodinu man nekā cita nesacīt kā vien to, kas tiesa Tā KUNGA Vārdā?" 16 Un viņš sacīja: "Es redzēju visu Israēlu izklīdinātu pa kalniem kā avis, kurām nav gana, un Tas KUNGS sacīja: šiem nav kunga, lai iet ikviens ar mieru savā namā." 17 Tad Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: "Vai es tev neesmu sacījis, ka viņš par mani labu nepravieto, bet ļaunu vien?" *18 Un viņš sacīja: "Tādēļ klausiet Tā KUNGA vārdu: es redzēju To KUNGU sēžam uz Sava goda krēsla un visu debess pulku ap Viņu stāvam pa labo un pa kreiso roku. 19 Un Tas KUNGS sacīja: kas pierunās Ahabu, Israēla ķēniņu, ka tas ceļas un krīt Rāmotā Gileādā? Un viens runāja šā, otrs tā. *20 Tad viens gars izgāja un nostājās Tā KUNGA priekšā un sacīja: es viņu pārrunāšu. Bet Tas KUNGS sacīja uz to: kā tad? 21 Un viņš sacīja: es iziešu un būšu melu gars visu viņa praviešu mutē. Un Viņš sacīja: tev būs viņu pierunāt, un tu to arī spēsi, ej un dari tā. 22 Un nu, redzi, Tas KUNGS ir devis melu garu šo tavu praviešu mutē, un Tas KUNGS ļaunu pret tevi runājis." 23 Tad Cedekija, Kenaānas dēls, piegāja un sita Miham vaigā, un sacīja: "Kā gan Tā KUNGA Gars no manis būtu atstājies, lai runātu ar tevi?" 24 Un Miha sacīja: "Tu to redzēsi tai dienā, kad tu iesi no vienas istabas otrā, lai paslēptos." 25 Un Israēla ķēniņš sacīja: "Ņemiet Mihu un vediet viņu atpakaļ pie Amona, pilsētas virsnieka, un pie Joasa, ķēniņa dēla, 26 un sakāt: tā saka ķēniņš: lieciet šo cietumā un ēdiniet to ar bēdu maizi un ar bēdu ūdeni, kamēr es pārnākšu ar mieru." 27 Un Miha sacīja: "Ja tu vesels atkal pārnāksi, tad Tas KUNGS caur mani nav runājis." Un viņš sacīja: "Klausieties, visi ļaudis!" 28 Tā Israēla ķēniņš un Jehošafats, Jūdas ķēniņš, cēlās pret Rāmotu Gileādā. 29 Un Israēla ķēniņš sacīja uz Jehošafatu: "Es pārģērbies iešu kaujā, bet tu apģērbies savās drēbēs." Un Israēla ķēniņš pārģērbās, un tie gāja kaujā. 30 Un sīriešu ķēniņš saviem ratu virsniekiem bija pavēlējis un sacījis: "Nelauzieties pret nevienu, ne mazu, ne lielu, kā tik vien pret Israēla ķēniņu." 31 Kad nu ratu virsnieki redzēja Jehošafatu, tad tie sacīja: "Tas ir Israēla ķēniņš." Un tie to apstāja, pret viņu lauzdamies. Bet Jehošafats brēca, un Tas KUNGS tam palīdzēja, un Dievs tos no viņa novērsa. 32 Jo, kad ratu virsnieki redzēja, ka šis nebija Israēla ķēniņš, tad tie griezās no viņa atpakaļ. 33 Bet viens vīrs nejauši uzvilka savu stopu un iešāva Israēla ķēniņam starp sprādzēm un krūšu bruņām. Tad ķēniņš sacīja uz savu ratu vadītāju: "Griez un izved mani no kaujas, jo es esmu ievainots." 34 Un kauja pieauga tanī dienā, un Israēla ķēniņš stāvēja savos ratos sīriešiem pretī līdz pat vakaram un nomira, kad saule nogāja.