Dievs Hizkiju brīnišķi izglābj no Sanheriba

1 Pēc šīm lietām un šī ticības darba Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, nāca un cēlās pret Jūdu un apmetās pret stiprajām pilsētām, un domāja tās iegūt sev. *2 Kad Hizkija redzēja, ka Sanheribs bija atnācis un bija apņēmies karot pret Jeruzālemi, 3 tad viņš nosprieda ar saviem lielkungiem un varoņiem aiztaisīt avotu ūdeņus ārpus pilsētas, un tie tam palīdzēja. 4 Un sapulcējās daudz ļaužu, kas aiztaisīja visus avotus, arī upi, kas tecēja cauri tai zemei, jo tie sacīja: "Kāpēc lai asīriešu ķēniņi nākdami atrod daudz ūdens?" 5 Un viņš pieņēmās spēkā un uztaisīja visu sagrauto mūri un to uzcēla līdz torņiem, un ārā viņš taisīja vēl citu mūri un nostiprināja Millu Dāvida pilsētā, un taisīja daudz ieroču un bruņu. 6 Un viņš iecēla kara virsniekus pār ļaudīm un tos sapulcināja pie sevis laukā pie pilsētas vārtiem, un tiem piekodināja, un sacīja: 7 "Esiet stipri un drošu prātu! Nebīstieties un neizbaiļojieties asīriešu ķēniņa priekšā, nedz no visiem pulkiem, kas pie viņa, jo ar mums ir vairāk nekā ar viņu. *8 Ar viņu ir miesas elkonis, bet ar mums ir Tas KUNGS, mūsu Dievs, lai mums palīdzētu un izcīnītu mūsu karus." Un ļaudis paļāvās uz Hizkijas, Jūdas ķēniņa, vārdiem. *9 Pēc tam Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, sūtīja savus kalpus uz Jeruzālemi - bet viņš pats bija pie Lahiša un pie viņa bija viss viņa valsts spēks - pie Hizkijas, Jūdas ķēniņa, un pie visas Jūdas cilts, kas bija Jeruzālemē, un lika sacīt: 10 "Tā saka Sanheribs, Asīrijas ķēniņš: uz ko jūs paļaujieties, palikdami aplenkti Jeruzālemē? 11 Vai Hizkija jūs nepiekrāpj un jūs nenodod nāvei caur badu un slāpēm, sacīdams: Tas KUNGS, mūsu Dievs, mūs atpestīs no asīriešu ķēniņa rokas? 12 Vai šis nav Hizkija, kas viņa kalnus un altārus nopostījis un uz Jūdu un Jeruzālemi runājis, un sacījis: viena altāra priekšā jums būs pielūgt un uz tā kvēpināt? 13 Vai nezināt, ko es un mani tēvi esam darījuši visām pasaules tautām? Vai pasaules tautu dievi varēja izglābt savas zemes no manas rokas? 14 Kurš ir no visiem šo tautu dieviem, ko mani tēvi izdeldējuši, kas savus ļaudis varējis izglābt no manas rokas, ka jūsu Dievs jūs izglābtu no manas rokas? 15 Un tagad, lai Hizkija jūs nepieviļ, un neļaujieties tikt pierunāti, un neticiet viņam. Jo, ja nevienas citas tautas un valsts dievs nav varējis izglābt savus ļaudis no manas rokas un no manu tēvu rokas, tad jūsu Dievs ne tik jūs neizglābs no manas rokas." 16 Un viņa kalpi runāja vēl vairāk pret Dievu, To KUNGU, un pret Hizkiju, Viņa kalpu. 17 Viņš rakstīja arī vēstules, To KUNGU, Israēla Dievu, zaimodams un pret Viņu tā runādams, un sacīdams: "Tā kā pasaules tautu dievi nav izglābuši savus ļaudis no manas rokas, tāpat arī Hizkijas Dievs Savus ļaudis neizglābs no manas rokas." 18 Un tie sauca stiprā balsī jūdiski pret Jeruzālemes ļaudīm, kas uz mūra bija, lai tos izbiedētu un iztrūcinātu, ka pilsētu varētu ieņemt. 19 Un tie runāja pret Jeruzālemes Dievu tāpat kā pret pasaules tautu dieviem, kas ir cilvēku roku darbs. 20 Bet ķēniņš Hizkija un pravietis Jesaja, Amoca dēls, lūdza par to un sauca uz debesīm. 21 Un Tas KUNGS sūtīja eņģeli, kas nomaitāja visus varenos karavīrus un lielkungus, un virsniekus Asīrijas ķēniņa nometnē, ka tas ar kaunu atkal griezās atpakaļ savā zemē. Un, kad viņš gāja sava dieva namā, tad tie, kas no viņa miesām bija cēlušies, viņu nokāva ar zobenu. *22 Tā Tas KUNGS atpestīja Hizkiju un Jeruzālemes iedzīvotājus no Sanheriba, asīriešu ķēniņa, rokas un no visu citu rokas un tos pasargāja visapkārt. 23 Un daudzi nesa dāvanas Tam KUNGAM uz Jeruzālemi un dārgas lietas Hizkijam, Jūdas ķēniņam, tā ka viņš pēc tam bija paaugstināts visu tautu priekšā. 24 Tanī laikā Hizkija saslima uz miršanu, un viņš lūdza To KUNGU, un Viņš uz to runāja un tam deva vienu brīnuma zīmi. *25 Bet Hizkija neatmaksāja tā, kā viņam bija labi darīts, jo viņa sirds sāka lepoties, tāpēc nāca liela dusmība pār viņu un pār Jūdu un Jeruzālemi. 26 Tad Hizkija pazemojās savas sirds lepnības dēļ - viņš un Jeruzālemes iedzīvotāji - tāpēc Tā KUNGA bardzība pār viņiem nenāca, kamēr Hizkija dzīvoja. 27 Un Hizkijam bija ļoti daudz bagātības un goda, un viņš sev taisīja krātuves sudrabam un zeltam, un dārgakmeņiem, un smaržīgām kvēpināmām zālēm, un priekšturamām bruņām, un visādiem dārgiem rīkiem, 28 un klētis lauku augļiem, labībai, vīnam un eļļai un kūtis visādiem lopiem un laidarus ganāmiem pulkiem. 29 Viņš sev arī uztaisīja pilsētas, un tam bija avis un vērši lielā pulkā; jo Dievs tam deva ļoti lielu bagātību. 30 Un šis pats Hizkija aiztaisīja augšējo Gihona ūdens izteku un to vadīja uz leju pret rietumu pusi uz Dāvida pilsētu, un Hizkijam viss viņa darbs laimējās. 31 Bet, kad Bābeles lielkungi, kas bija sūtīti pie viņa, nāca vaicāt pēc brīnuma zīmes, kas tai zemē bija notikusi, tad Dievs viņu tā atstāja, ka to kārdināja, lai taptu zināms, kas viņa sirdī. 32 Un, kas vēl stāstāms par Hizkiju un viņa dievbijību, redzi, tas rakstīts pravieša Jesajas, Amoca dēla, parādīšanā un Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā. *33 Un Hizkija aizmiga pie saviem tēviem, un to apglabāja Dāvida bērnu augstākajā kapu vietā, un visa Jūdas valsts un Jeruzālemes iedzīvotāji tam parādīja godu, kad tas bija nomiris, un viņa dēls Manase kļuva ķēniņš viņa vietā.