Šišaka karš ar Rehabeāmu

1 Un notika, kad Rehabeāms ķēniņvalsti bija nostiprinājis un pats bija kļuvis stiprs, tad viņš atstāja Tā KUNGA bauslību un viss Israēls līdz ar viņu. 2 Un ķēniņa Rehabeāma piektajā gadā Šišaks, Ēģiptes ķēniņš, cēlās pret Jeruzālemi - jo tie bija apgrēkojušies pret To KUNGU - *3 ar tūkstoš divi simti ratiem un ar sešdesmit tūkstoš jātniekiem, un ļaužu bija neizskaitāms pulks, kas ar viņu nāca no Ēģiptes: iibieši, sukieši un etiopieši* ļaudis. 4 Un viņš ieņēma nocietinātās pilsētas, kas bija Jūdā, un nāca līdz Jeruzālemei. 5 Tad pravietis Šemaja nāca pie Rehabeāma un pie Jūdas lielkungiem, kas Šišaka dēļ Jeruzālemē bija sapulcējušies, un uz tiem sacīja: "Tā saka Tas KUNGS: jūs Mani esat atstājuši, tāpēc arīdzan Es jūs esmu atstājis Šišaka rokā." 6 Tad Israēla lielkungi un ķēniņš pazemojās un sacīja: "Tas KUNGS ir taisns." 7 Kad nu Tas KUNGS redzēja, ka tie pazemojās, tad Tā KUNGA vārds nāca pār Šemaju, sacīdams: "Tie ir pazemojušies, Es tos negribu izdeldēt, bet Es tos gan drīz izglābšu un neizgāzīšu Savu bardzību pār Jeruzālemi caur Šišaka roku. 8 Bet tiem būs viņam par kalpiem būt, lai tie atzīst, kas tas ir - Man kalpot un kas tas ir - pasaules ķēniņiem kalpot." 9 Tad Šišaks, Ēģiptes ķēniņš, nāca pret Jeruzālemi un paņēma Tā KUNGA nama dārgumus un ķēniņa nama mantas, visu viņš paņēma; viņš paņēma arī tās zelta priekšturamās bruņas, ko Salamans bija taisījis. *10 Un ķēniņš Rehabeāms taisīja to vietā priekšturamās vara bruņas un iedeva tās pils karavīru virsnieku rokā, kas turēja sardzi ķēniņa nama durvju priekšā. 11 Un, kad ķēniņš gāja Tā KUNGA namā, tad pils karavīri nāca un tās nesa, un pēc tam tie tās atnesa atpakaļ pils sardzes istabā. 12 Un, kad tas pazemojās, tad Tā KUNGA bardzība no tā novērsās, ka Viņš to pavisam neizdeldēja; jo Jūdā vēl bija kāds labums. 13 Un ķēniņš Rehabeāms nostiprinājās Jeruzālemē un valdīja. Jo Rehabeāms bija četrdesmit vienu gadu vecs, kad tas kļuva par ķēniņu, un valdīja septiņpadsmit gadus Jeruzālemē, pilsētā, ko Tas KUNGS no visām bija izredzējis, lai tur liktu Savu Vārdu, un viņa mātes vārds bija Naāma, amoniete. *14 Un viņš darīja ļaunu, jo viņa sirds nebija pastāvīga meklēt To KUNGU. 15 Un stāsti par Rehabeāmu, gan pirmie, gan pēdējie, tie ierakstīti pravieša Šemajas un redzētāja Idus grāmatās, cilts rakstos. Un Rehabeāma un Jerobeāma kari nemitējās visā viņu mūžā. 16 Un Rehabeāms aizmiga pie saviem tēviem un tika apglabāts Dāvida pilī; un Abija, viņa dēls, kļuva ķēniņš viņa vietā.