Ka Uiuia e Heremaia a Ihowā
1 Tika tonu koe, e Ihowā,
ina totohe ahau ki a koe;
otiia, kia kōrerotia e ahau ki a koe ngā whakaritenga.
He aha i whai pai ai te ara o te hunga kino?
He aha i noho hūmārie ai te hunga katoa
he nui rawa nei tō rātou tinihanga?
2 Whakatōkia ana rātou e koe, āe rā kua whai pakiaka rātou;
kei te tupu ake, āe rā kua whai hua;
i ō rātou māngai e tata ana koe;
i ō rātou whatumanawa ia kei tawhiti koe.
3 Otiia e mōhio ana koe ki ahau, e Ihowā,
kua kite koe i ahau, e whakamātautau ana hoki koe i tōku ngākau ki a koe.
Tōia mai rātou ānō he hipi e patua ana,
motuhia atu rātou mō te rā o te parekura.
4 Kia pēhea te roa o te whenua ka tangi nei,
o te otaota o ngā māra katoa ka maroke nei?
Hei mea mō te kino o ōna tāngata,
kua pau ōna kararehe me ngā manu;
nō te mea i kī rātou,
"E kore ia e kite i tō tātou mutunga iho."
Ka Whakautu a Ihowā ki a Heremaia
5 "Nā, mehemea i rere koe i roto i te hunga haere i raro,
ā, ka ngenge i a rātou,
ka pēhea rā tāu whakataetae ki ngā hōiho?
Nā, ahakoa ū tōu noho i te whenua rangatira,
ka pēhea rā koe i te whakapehapeha o Horano?
6 Ko ōu tuākana nei hoki, ko ōu tēina, me te whare o tōu pāpā,
kei te tinihanga ki a koe,
ko rātou anō kei te karanga nui i muri i a koe.
Kaua e whakapono ki tā rātou,
ina kōrero pai ki a koe.
7 "Kua mahue i ahau tōku whare,
whakarērea ake tōku kāinga pūmau;
tukua ana e ahau te wahine i arohaina
e tōku wairua ki te ringa o ōna hoariri.
8 Ko tōku kāinga tupu,
tōna rite ki ahau kei te raiona i roto i te ngahere.
Hāmama ana ia ki ahau;
nā reira kino iho ahau ki a ia.
9 Ko tōku kāinga tupu, ki ahau
he rite ki te manu kōtingotingo;
hei hoariri mōna ngā manu i tētahi taha, i tētahi taha.
Haere mai koutou, huihuia mai ngā kīrehe katoa o te pārae,
mauria mai ki te horo kai.
10 Mōtī ake tāku māra wāina i ngā hēpara tokomaha,
kua takatakahia e rātou tōku wāhi,
kua meinga hoki e rātou tāku wāhi
i matenui ai hei koraha, ururua rawa.
11 Kua meinga e rātou hei ururua,
ā, i a ia e ururua nei, tangi ana ia ki ahau.
Kua ururua katoa te whenua,
nō te mea kāhore he tangata e mahara ake ana tōna ngākau.
12 Kua tae ngā kaipāhua
ki ngā wāhi tiketike katoa o te koraha;
ka kai hoki te hoari a Ihowā
i tētahi pito o te whenua ā tae noa ki tētahi pito o te whenua;
ki ngā kikokiko katoa kāhore he maunga rongo.
13 He wīti tā rātou i rui ai, he tātarāmoa tā rātou i kokoti ai;
kua whakamamae rātou i a rātou, ā, kāhore he pai ki a rātou.
Ka whakamā anō koutou ki ā koutou hua
i te riri o Ihowā ka mura nei."
14 Ko te kupu tēnei a Ihowā: "Mō ōku hoa tata katoa e kino nei, kua pā nei ki te wāhi tupu i hoatu e ahau mō tāku iwi, mō Īharaira: Tēnei ahau te huhuti atu nei i a rātou i runga i tō rātou whenua, ka hūtia atu anō e ahau te whare o Hūrā i waenganui i a rātou. 15 Ā tēnei ake, kua mutu tāku huhuti atu i a rātou, ka hoki ahau, ka aroha ki a rātou, ka whakahoki anō i a rātou ki tōna wāhi, ki tōna wāhi, ki tōna whenua, ki tōna whenua. 16 Ā tēnei ake, ki te ako mārie rātou ki ngā ara o tāku iwi, ā, ka oatitia tōku ingoa, arā, ‘E ora ana a Ihowā,’ ki te pērā rātou me rātou i whakaako rā i tāku iwi kia oatitia a Paara; kātahi ka hanga rātou ki waenganui i tāku iwi. 17 Tēnā ko tēnei, e kore rātou e rongo, kātahi taua iwi ka hūtia rawatia atu e ahau, ka whakangaromia," e ai tā Ihowā.
1 여호와여 내가 주와 쟁변할 때에는 주는 의로우시니이다 그러나 내가 주께 질문하옵나니 악한 자의 길이 형통하며 패역한 자가 다 안락함은 무슨 연고니이까 2 주께서 그들을 심으시므로 그들이 뿌리가 박히고 장성하여 열매를 맺었거늘 그들의 입은 주께 가까우나 그 마음은 머니이다 3 여호와여 주께서 나를 아시고 나를 보시며 내 마음이 주를 향하여 어떠함을 감찰하시오니 양을 잡으려고 끌어 냄과 같이 그들을 끌어 내시되 죽일 날을 위하여 그들을 예비하옵소서 4 언제까지 이 땅이 슬퍼하며 온 지방의 채소가 마르리이까 짐승과 새들도 멸절하게 되었사오니 이는 이 땅 거민이 악하여 스스로 말하기를 그가 우리의 결국을 보지 못하리라 함이니이다 5 네가 보행자와 함께 달려도 피곤하면 어찌 능히 말과 경주하겠느냐 네가 평안한 땅에서는 무사하려니와 요단의 창일한 중에서는 어찌하겠느냐
6 네 형제와 아비의 집이라도 너를 속이며 네 뒤에서 크게 외치나니 그들이 네게 좋은 말을 할찌라도 너는 믿지 말찌니라 7 내가 내 집을 버리며 내 산업을 내어던져 내 마음의 사랑하는 것을 그 대적의 손에 붙였노니
8 내 산업이 삼림 중의 사자 같이 되어서 나를 향하여 그 소리를 발하는고로 내가 그를 미워하였음이로라 9 내 산업이 내게 대하여는 무늬 있는 매가 아니냐 매들이 그를 에워싸지 아니하느냐 너희는 가서 들짐승들을 모아다가 그것을 삼키게 하라 10 많은 목자가 내 포도원을 훼파하며 내 분깃을 유린하여 나의 낙토로 황무지를 만들었도다 11 그들이 이를 황무케 하였으므로 그 황무지가 나를 향하여 슬퍼하는도다 온 땅이 황무함은 이를 개의하는 자가 없음이로다 12 훼멸하는 자들이 광야 모든 자산 위에 이르렀고 여호와의 칼이 땅 이 끝에서 저 끝까지 삼키니 무릇 혈육 있는 자가 평안치 못하도다 13 무리가 밀을 심어도 가시를 거두며 수고하여도 소득이 없은즉 그 소산으로 인하여 스스로 수치를 당하리니 이는 여호와의 분노를 인함이니라 14 내가 내 백성 이스라엘에게 산업으로 준 산업을 다치는 나의 모든 악한 이웃에게 대하여 나 여호와가 이같이 말하노라 보라 내가 그들을 그 땅에서 뽑아버리겠고 유다 집은 그들 중에서 뽑아내리라
15 내가 그들을 뽑아낸 후에 내가 돌이켜 그들을 긍휼히 여겨서 각 사람을 그 산업으로, 각 사람을 그 땅으로 다시 인도하리니 16 그들이 내 백성의 도를 부지런히 배우며 사는 여호와 내 이름으로 맹세하기를 자기들이 내 백성을 가리켜 바알로 맹세하게 한것 같이 하면 그들이 내 백성 중에 세움을 입으려니와 17 그들이 그리하지 아니하면 내가 반드시 그 나라를 뽑으리라 뽑아 멸하리라 여호와의 말이니라