Pular para o conteúdo
Publicidade

Rí nene̱ 21

Páblo̱ na̱ka̱ ná Jerusalén

1 Ído̱ wámba̱ꞌxo̱ni̱tha̱n-ngáwúún xa̱bo̱ buanuu tsúꞌkhue̱n, a̱ꞌkhue̱n nijnguánxo̱ná awúun guꞌwá-rguwa jamí nikuá-jmbaxo̱ná Kós. Asndo i̱mba̱ mbiꞌi nikuáxo̱ná Róda̱s, jamí ikhín nigájnaxo̱nikuáxo̱ná xuajen Páta̱ra̱. 2 Ikhín ni̱xkamaaxo̱mbá guꞌwá-rguwa rí na̱ka̱ ná numbaa Fenísia̱. Nijnguánxo̱ná awúun ne̱ jamí nikuáxo̱. 3 Ído̱ nakuá-ranújngaxo̱, a̱ꞌkhue̱n ndi̱ya̱áxo̱ná ñawún xti̱ya̱ꞌxo̱Chípre̱, mbaa rí kua̱ꞌa̱n ná awúun iya a̱pha̱. Ni̱ni̱ꞌñááxo̱ne̱ jamí nikuáxo̱ná numbaa Síria̱. A̱ꞌkhue̱n niguáꞌnúxo̱ná xuajen Tíro̱, numuu rí ikhín ma̱ga̱taa rí jago̱ guꞌwá-rguwa. 4 Ikhín ni̱xkamiixo̱tsí nanimbu̱únꞌ juyáá Jesús, jamí ninguanáxo̱mbá juwan mbiꞌi ga̱jma̱á nindxúu̱n. Ikhiin tsúꞌkhue̱n waꞌthán-múꞌúún neꞌne Xu̱u̱Ana̱ꞌló, a̱ꞌkhue̱n nitháa̱n Páblo̱ rí ma̱xáꞌga ná Jerusalén. 5 Ído̱ ninújngoo mbá juwan mbiꞌi rúꞌkhue̱n, a̱ꞌkhue̱n nigájnaxo̱asndo ná rawuun xuajen. Nigóó mbá xúgíin a̱ngia̱nꞌlóga̱jma̱á nindxa̱ꞌxo̱, gajmíi̱ gu̱ꞌwíi̱n jamí i̱jíi̱n. A̱ꞌkhue̱n ni̱sma̱tíga̱ꞌxo̱ná rawuun iya a̱pha̱ jamí ni̱tha̱n-jáñííxo̱Ana̱ꞌló. 6 A̱ꞌkhue̱n ni̱daraꞌa-mijnáxo̱rí nu̱tha̱n-ngáwo-mijnáxo̱, jamí nijnguánxo̱ná awúun guꞌwá-rguwa, xómáikhii̱n nithangii̱n ná guꞌwúu̱n.

7 Ikháanꞌxo̱ni̱gíꞌma̱a jamba̱ꞌxo̱ná xuajen Tíro̱ jamí niguáꞌnúxo̱ná xuajen Tolemáida̱, jamí asndo ikhín wámba̱ꞌxo̱rí nakuáxo̱ga̱jma̱á guꞌwá-rguwa. Ikhín ni̱ra̱xi̱inxo̱a̱ngia̱nꞌló, jamí ninguanáxo̱mbá mbiꞌi ga̱jma̱á nindxúu̱n. 8 Ído̱ watse rí i̱mba̱ mbiꞌi, nigájnuu Páblo̱ jamí tsáanꞌ juwaxo̱ga̱jma̱á nindxu̱u̱,21.8 Ríga̱ mbá tikhu i̱yi̱i̱ꞌ griégo̱ rí wayuu ná na̱nguá i̱ꞌkha̱ ajngáa ríge̱ꞌ: «nigájnuu Páblo̱ jamí tsáanꞌ juwaxo̱ꞌ ga̱jma̱á nindxu̱u̱». nikuáxo̱ná xuajen Sesaréa̱. A̱ꞌkhue̱n niguáꞌnúxo̱ná guꞌwóo Felípe̱ tsí naꞌthán-ráꞌa ajngáa máján, mbáa mátsí mbá juwiin nu̱mbáyíjmáá. Ikhín mániwajúnxo̱ná guꞌwóo̱. 9 Jamí ikhaa̱ gíꞌdii̱n mbá akhu̱un i̱jii̱n go̱ꞌo̱ tsí xóó túnu̱ju̱nꞌ, tsí nu̱rawíjnga̱a ajngóo Ana̱ꞌló. 10 Naꞌne mátimbá wátha̱ wáa mbiꞌi rí juwaxo̱ikhín, a̱ꞌkhue̱n ni̱ga̱nú mbáa xa̱bo̱ tsí na̱ꞌkha̱ ná numbaa Judéa̱. Ikhaa tsúꞌkhue̱n mbiꞌyuu Agábo̱, jamí na̱gu̱wíjngaa̱ ajngóo Ana̱ꞌló. 11 Ni̱ꞌkhe̱e̱ gáꞌyaxo̱, jamí niwatuu̱n xtá smídúu Páblo̱, a̱ꞌkhue̱n niroꞌwóo̱ nakhúu̱ jamí ñawúu̱n. A̱ꞌkhue̱n niꞌthée̱n: «Xáꞌnii iꞌthán Xu̱u̱Ana̱ꞌló: "Xáꞌnii ma̱xtoꞌwóo xa̱bo̱ tsí xtá smídúu ríge̱gúne̱ xa̱bo̱ judío̱ ná Jerusalén, jamí mu̱xna̱xíi̱ ná ñawúún xa̱bo̱ tsí ra̱ꞌkháa judío̱ ñajúún"».

12 Ído̱ ni̱dxawíínxo̱ajngáa rúꞌkhue̱n, a̱ꞌkhue̱n ikháanꞌxo̱jamí xa̱bo̱ tsí júwa̱ikhín, ni̱tha̱n-jáñííxo̱Páblo̱ rí ma̱xáꞌgee̱ ná Jerusalén.

13 A̱ꞌkhue̱n Páblo̱ niriꞌña: «Náá numuu kajngó nu̱mbi̱ya̱ꞌlaꞌ jamí nu̱ne̱laꞌ rí ma̱ꞌdaa a̱kui̱nꞌ ró. Numuu rí ikhúúnꞌ xtáá na̱ma̱ñuꞌ, ra̱ꞌkhá i̱ndo̱ó rí ma̱xtoꞌó, rí mangaa asndo ma̱ja̱ñúná Jerusalén ga̱jma̱á numuu Táta̱ Jesús».

14 Ikháanꞌxo̱táꞌnga̱ꞌxo̱gáwajúnꞌthíi̱n rí ma̱xáꞌgee̱ ná Jerusalén, a̱ꞌkhue̱n ni̱ni̱ꞌñááxo̱ꞌ-ru̱tha̱n-jáñíi̱, jamí ni̱tha̱nxo̱: «Ga̱gu̱ma xómá rí nandoo Táta̱».

15 Ído̱ ninújngoo mámbiꞌi rúꞌkhue̱n, a̱ꞌkhue̱n ne̱ne̱-mbáníí amaxo̱jamí nikuáxo̱ná Jerusalén. 16 Niguwá ga̱jma̱á nindxa̱ꞌxo̱mbá tikhuun xa̱bo̱ Sesaréa̱ tsí nanimbu̱únꞌ juyáá Jesús, jamí niguwée̱juya̱a̱ mbáa xa̱bo̱ tsí mbiꞌyuu Mnasón tsí na̱ꞌkha̱ ná Chípre̱. Ikhaa tsúꞌkhue̱n wajyúú mánanimbo̱o̱jaꞌyoo Jesús jamí wéje̱ rí ma̱wajúnxo̱ná guꞌwóo.

Páblo̱ na̱ka̱ gáꞌyoo Santiágo̱

17 Ído̱ niguáꞌnúxo̱ná Jerusalén, phú gagi a̱kui̱ín a̱ngia̱nꞌlóni̱dríguáa̱nꞌxo̱. 18 Jamí i̱mba̱ mbiꞌi, nikuá gajmiáxo̱Páblo̱ kajngó mu̱ꞌguá gúya̱áxo̱Santiágo̱,21.18 Ná i̱yi̱i̱ꞌ griégo̱ rí wayuu naꞌthán «Jakóbo̱», rí nithán «Santiágo̱» ná ajngáa xtílo̱o̱. jamí ikhín gatiin mbá ꞌnduꞌ mbá xúgíin xa̱bo̱ buanuu. 19 Jamí ído̱ wámbo̱o̱ Páblo̱ niraxii̱n, a̱ꞌkhue̱n niꞌthán-makúu̱n mbámbá rí neꞌne Ana̱ꞌlóná majñu̱ú xa̱bo̱ tsí ra̱ꞌkháa judío̱ ñajúún ga̱jma̱á majñu̱u̱ ñajun rí naꞌnii̱. 20 Ído̱ ni̱dxawíi̱n rúꞌkhue̱n, a̱ꞌkhue̱n nene̱-mba̱a̱ Ana̱ꞌló, jamí nitháa̱n Páblo̱: «Dxájuꞌ, nathayáá máikháánꞌ rí mbaꞌiin mi̱ndaꞌkho xa̱bo̱ judío̱ nanimbu̱únꞌ juyáá Jesús ge̱jyoꞌ. Jamí mbá xúgíi̱n na̱ju̱múu̱ rí ndaꞌyóo rí mu̱ꞌne̱-mbáníílórí naꞌthán xtángoo. 21 I̱ndo̱ó mánumuu rí nu̱dxawíi̱n rí ikháánꞌ narasngúún mbá xúgíin xa̱bo̱ judío̱ tsí júwa̱ná majñu̱ú xa̱bo̱ tsí ra̱ꞌkháa judío̱ ñajúún rí mu̱xúne̱-mbáníi̱ xtángawoo Moisés, rí mu̱xúxnúu̱ tsina jndi i̱jíi̱n, ni mámu̱xúni̱i̱ rí nu̱ꞌne̱ jayaló. 22 Dí lá gúꞌne̱lóxúꞌkhue̱n rá. Numuu rí mu̱wi̱in mátsiakhe̱ mbaꞌiin xa̱bo̱ ído̱ gúdxawíi̱n rí nidxa̱.21.22 Ríga̱ mbá tikhu i̱yi̱i̱ꞌ griégo̱ rí wayuu rí naꞌthán xáꞌnii: «Numuu rí mu̱dxawíín máꞌ tsiakhe̱ xa̱bo̱ rí nidxa̱ꞌ». 23 Ikhaa jngó athane̱ rí mu̱tha̱a̱nꞌxo̱: júwa̱mbá akhu̱un a̱ngia̱nꞌxo̱tsí jaꞌñúú mune̱-mbáníí rí ni̱xu̱ꞌdá-mijná ná inuu Ana̱ꞌló. 24 Ayu gajmiáaꞌ jamí athane̱-jaꞌwu-mina̱aꞌ gajmiáaꞌ, jamí athane̱-numáá ikháánꞌ kajngó mi̱ꞌda̱-ráꞌtsa̱ tsu̱u̱n idxúu̱n. Xkuaꞌnii jngó mbá xúgíin xa̱bo̱ mbuyáá rí ra̱gákon rí nu̱dxawíi̱n ga̱jma̱á numaaꞌ, rí mangáánꞌ máxtaa nathane̱-mbáníí rí naꞌthán xtángoo. 25 Xómáxa̱bo̱ tsí ra̱ꞌkháa judío̱ ñajúún rá, tsí ninimbu̱únꞌ juyáá Jesús, ikháanꞌxo̱ni̱xu̱ꞌmáxo̱mámbá i̱yi̱i̱inúu̱ ná nu̱thúu̱nxo̱rí mu̱xúne̱-mbáníi̱ nimbá rúꞌkhue̱n, rí i̱ndo̱ó má21.25 Ríga̱ mbá tikhu i̱yi̱i̱ꞌ griégo̱ rí wayuu ná na̱nguá i̱ꞌkha̱ ajngáa ríge̱ꞌ: «rí mu̱xúne̱-mbáníi̱ nimbá rúꞌkhue̱n, rí i̱ndo̱ó máꞌ». rí mu̱xúphi̱i̱ rí waxnáxe̱ ná inúú tsí ra̱ꞌkháa Ana̱ꞌlóñajúún, rí mu̱xúphi̱i̱ iꞌdi, ni mámu̱xúphi̱i̱ xuñúú xu̱kú tsí nixngáwúun, jamí mu̱xúbúu̱n gajmíi̱ xa̱bo̱ tsí túya̱a̱».

Nu̱rtuwii̱n Páblo̱ ná guꞌwá dxákuun

26 A̱ꞌkhue̱n Páblo̱ ni̱ka̱ gajmíí xa̱bo̱ tsúꞌkhue̱n. Jamí i̱mba̱ mbiꞌi, neꞌne-jaꞌwu-minaa̱gajmíi̱, a̱ꞌkhue̱n ni̱to̱ꞌo̱o̱ ná guꞌwá dxákuun kajngó maꞌthée̱n nguáná ma̱ra̱ꞌmúu mbiꞌi rí nune̱-jaꞌwu-mijnáa̱, jamí nguáná jaꞌyoo rí mi̱xnáxe̱ tsi̱gi̱jña̱ga̱jma̱á numuu mbámbáa tsí ikhii̱n.

27 I̱ndo̱ó mánumuu rí ído̱ inu ma̱ra̱ꞌmúu juwan mbiꞌi, mbá tikhuun xa̱bo̱ judío̱ tsí niguwá ná Ásia̱ ndiyáá Páblo̱ ná guꞌwá dxákuun. A̱ꞌkhue̱n nini̱i̱ rí mbá xúgíin xa̱bo̱ tsí mbaꞌiin mu̱xu̱xí a̱ꞌwá, jamí ni̱rtuwii̱n Páblo̱. 28 Xáꞌnii nuthee̱n rí nu̱ndxa̱ꞌwe̱e̱: «¡Xa̱bo̱ buanuu Israél, gu̱mbáyíílaꞌ! Ikhaa xa̱bo̱ tsíge̱ñajuun tsí ngroꞌoo mbá xúgíí numbaa naꞌsngúún xa̱bo̱ rí ra̱máján ga̱jma̱á numuu xuajñaló, ga̱jma̱á numuu xtángoo, jamí ga̱jma̱á numuu guꞌwá ríge̱. Jamí ra̱ꞌkhá mái̱ndo̱ó rúꞌkhue̱n, rí mangaa mánixudii̱n xa̱bo̱ tsí ra̱ꞌkháa judío̱ ñajúún ná guꞌwá dxákuun. ¡Tsíya-makuu̱ guꞌwá ríge̱rí jaꞌyoo Ana̱ꞌló!».

29 Nuthee̱n rúꞌkhue̱n numuu rí nákhí wapha ndiyáa̱ ngrigo̱o̱Páblo̱ ná awúun xuajen ga̱jma̱á Trófi̱mo̱, tsí na̱ꞌkha̱ ná Éfe̱so̱. Ikhii̱n ni̱ju̱múu̱ rí Páblo̱ ni̱ka̱ jayáa xa̱bo̱ tsúꞌkhue̱n ná guꞌwá dxákuun.

30 Ikhaa jngó mbá xúgíin xa̱bo̱ xuajen ni̱xu̱xí a̱ꞌwá, jamí mbá nacha̱ ni̱gi̱mbúun mbaꞌiin xa̱bo̱. A̱ꞌkhue̱n ni̱rtuwii̱n Páblo̱ jamí ni̱xma̱taa̱ ni̱ríya̱a̱rixa̱á, jamí mbá nacha̱ máni̱ruguaa̱ xkrugoo guꞌwá dxákuun. 31 Jamí ído̱ rí inu mámu̱xíya̱a̱, a̱ꞌkhue̱n ni̱ka̱ ajngáa inuu xa̱bo̱ ede̱ drígu̱ún tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ, rí mbá xúgíin xa̱bo̱ Jerusalén mbá wee jayu ene̱. 32 A̱ꞌkhue̱n ikhaa̱ mbá nacha̱ mániguu̱n xa̱bo̱ tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ jamí tsí nuthan-ñajúún tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ, nigáyuu̱ ni̱ke̱e̱ ná gatiin xa̱bo̱ xuajen. Ído̱ rí xa̱bo̱ xuajen ndiyáá xa̱bo̱ ede̱ drígu̱ún tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ gajmíí mátsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ, a̱ꞌkhue̱n ni̱ni̱ꞌñáa̱ rí nuxnáa̱ Páblo̱. 33 Ído̱ ni̱ga̱nú xa̱bo̱ ede̱ drígu̱ún tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ, nixná-ñájúu̱n xa̱bii̱ rí mu̱rtuwii̱n Páblo̱, jamí mu̱ru̱ꞌwáa̱ ga̱jma̱á a̱jma̱ ñuu ajwa̱nꞌ. A̱ꞌkhue̱n niraxi̱i̱ tsáa ñajuu̱n jamí dí niꞌnii̱. 34 I̱ndo̱ó mánumuu rí ná majñu̱ú xa̱bo̱ tsí mbaꞌiin, mbá tikhuun mbá xó i̱ndxa̱ꞌwa̱, xómá i̱ꞌwíin i̱mba̱ xó i̱ndxa̱ꞌwa̱. Ra̱ꞌkhóo madxawuu̱n rí gakon ga̱jma̱á numuu Páblo̱, numuu rí phú wee ene̱ xa̱bo̱. Ikhaa jngó nixná-ñájwii̱n rí ma̱ꞌga jiꞌyáa̱ ná guꞌwá rí gatiin xa̱bo̱ tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ. 35 Ído̱ niguáꞌníi̱ gajmíi̱ Páblo̱ ná adoo bibi rí natsimúú xa̱bo̱, a̱ꞌkhue̱n xa̱bo̱ tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ nidaa̱ Páblo̱, ga̱jma̱á numuu rí phú gakhe̱ namangu̱únꞌ xa̱bo̱ tsí mbaꞌiin. 36 Numuu rí mbá xúgíin xa̱bo̱ tsí naguwá tsu̱di̱í nu̱ndxa̱ꞌwa̱: «¡Ga̱ja̱ñúu̱!».

Páblo̱ naꞌthúún xa̱bo̱ xuajen

37 Ído̱ rí inu mámu̱xu̱da̱a̱ná guꞌwá rí gatiin xa̱bo̱ tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ, a̱ꞌkhue̱n Páblo̱ niꞌthúun xa̱bo̱ ede̱ drígúu̱n:

Á ma̱goo ma̱ndxákuun ga̱jma̱á nindxa̱a̱mbégo rá.

Jamí ikhaa̱ niꞌthée̱n:

Á narathán ajngáa griégo̱ dxe̱. 38 Á ra̱ꞌkhá ikháánꞌ ñajwaanꞌ xa̱bo̱ Ejípto̱ tsí neꞌne xkujndu ná inuu xa̱bo̱ ñajun nákhí wapha, jamí ni̱ka̱ jagu̱un ná mbaa niníí mbá akho̱ míl (000) tsí nu̱radíin xa̱bo̱ rá.

39 A̱ꞌkhue̱n niꞌthán Páblo̱:

Ikhúúnꞌ ñajunꞌ xa̱bo̱ judío̱, naꞌkha ná xuajen Társo̱, mbá xuajen rí phú gíꞌdoo numuu ná numbaa Silísia̱. I̱ndo̱ó mánumuu rí na̱tha̱n-jáñaaꞌ rí ma̱ta̱tsi̱ꞌñúma̱thu̱ún xa̱bo̱ xuajen.

40 Tsí naꞌthán-ñájúún tsí ku̱ra̱tuun ajwa̱nꞌ niꞌthán rí ma̱goo maꞌthée̱n. A̱ꞌkhue̱n Páblo̱ ni̱we̱je̱ ná adoo bibi rí natsimúú xa̱bo̱, jamí niꞌnii̱ ñawúu̱n rí mune̱ wíí xa̱bo̱. Ído̱ neꞌne-wíyuu rawúún xa̱bo̱, a̱ꞌkhue̱n niꞌthúu̱n ga̱jma̱á ajngáa ebréo̱:

Estes versículos te tocaram? Ore agora!

+581 estão orando agora.

Junte-se à corrente de oração.

Veja também