1 Un Ahabs izstāstīja Izebelei visu, ko Elija bija darījis, un visu, kā viņš praviešus ar zobenu bija nokāvis. 2 Tad Izebele sūtīja vēstnesi pie Elijas un lika sacīt: "Lai dievi man dara tā un vēl vairāk, ja es rīt ap šo laiku neatdaru tavai dvēselei tāpat kā visām viņu dvēselēm." 3 Kad viņš to redzēja, tad viņš cēlās un aizgāja savas dzīvības dēļ, un nonāca Bēršebā, kas ir Jūdā, un atstāja tur savu puisi. 4 Bet viņš pats dienas gājumu gāja tuksnesī un nāca, un apsēdās zem paegļu krūma, un vēlējās, ka viņa dvēsele mirtu, un sacīja: "Pietiek! Tagad, Kungs, ņem manu dvēseli, jo es neesmu labāks nekā mani tēvi." 5 Un viņš apgūlās un aizmiga zem paegļu krūma. Un, redzi, eņģelis viņu aizskāra un uz viņu sacīja: "Celies, ēd!" 6 Un viņš skatījās atpakaļ, un, redzi, viņa galvgalī bija karaša, uz oglēm cepta, un krūze ar ūdeni. Un viņš ēda un dzēra, un atkal apgūlās. 7 Un Tā KUNGA eņģelis nāca atkal otro reizi un to aizskāra, un sacīja: "Celies, ēd, jo tev ir garš ceļš priekšā." 8 Tā viņš cēlās un ēda, un dzēra, un gāja ar šīs barības spēku četrdesmit dienas un četrdesmit naktis līdz Dieva kalnam Horebam.
Publicidade
1. Ķēniņu 19
Estes versículos te tocaram? Ore agora!
+581 estão orando agora.
Junte-se à corrente de oração.