Pret Dieva draudzes ienaidniekiem

1 Kāpēc Tu, Kungs, stāvi no tālienes, paslēpies bēdu laikā? *2 Bezdievīgais savā lepnībā vajā nabago; lai tie top gūstīti savās viltībās, ko tie izplānojuši. 3 Jo bezdievīgais lielās ar savas dvēseles kārību, plēsējs lād*, viņš zaimo To KUNGU. *4 Bezdievīgais savā lielajā lepnībā nebēdā ne par vienu; visas viņa domas ir: Dieva nav! *5 Viņa ceļi vienmēr izdodas, Tava sodība ir ļoti tālu no viņa; šņākdams viņš turas pret visiem saviem pretiniekiem. *6 Viņš saka savā sirdī: es netapšu satricināts, jo ļaunumā es nenākšu līdz audžu audzēm. *7 Viņa mute pilna lāstu un viltus, un varmācības, zem viņa mēles ir grūtums un bēdas. *8 Viņš, sēž paslēpies aiz sētām, viņš nokauj nenoziedzīgo slepenās vietās, viņa acis glūn uz nabagu. 9 Viņš glūn slepenībā kā lauva savā alā, viņš glūn sakampt bēdīgo, viņš sakampj bēdīgo, to ievilkdams savā tīklā. *10 Viņš tup un nometas, un uzkrīt ar varu nelaimīgiem. 11 Viņš saka savā sirdī: Dievs ir aizmirsis, Viņš Savu vaigu apslēpis, Viņš neredz nemūžam. *12 Celies, ak, Dievs Kungs, pacel Savu roku, neaizmirsti bēdīgos! 13 Kādēļ bezdievīgais Dievu zaimos un sacīs savā sirdī: Tu nemeklēsi?! *14 Tu gan redzi, jo Tu uzlūko mokas un sirdēstus, likdams to Savās rokās; nelaimīgais uz Tevi paļaujas, Tu esi bāriņa palīgs. *15 Salauz bezdievīgā elkoni un meklē ļaunā bezdievību, ka to vairs neatrod! *16 Tas KUNGS ir ķēniņš mūžīgi mūžam; pagāni ir bojā gājuši no Viņa zemes, *17 nabagu ilgošanos Tu klausi, ak, Kungs! Tu viņiem sirdi stiprini, Tava auss to liek vērā, *18 tiesu nesdams bāriņam un apspiestam, lai cilvēks, kas no zemes, vairs nedara varas darbus. *