Dievs ir savas draudzes patvērums
1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts Jūdā, Viņa Vārds ir liels Israēlā! 50:1.2 Un Salemē ir Viņa telts un Ciānā Viņa mājoklis. 132:13.1Moz 14:18.3 Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu, un karu. (Sela.) 37:15,46:9.4 Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj. 68:16.Habak 3:6.5 Sirdī drosmīgie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem varenajiem ļaudīm rokas nogurušas. Jer 51:39.6 No Tavas rāšanās, ak, Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi. 7 Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā? Nak 1:6.Parād 6:17.8 No debesīm Tu liec dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa, 9 kad Dievs ceļas uz sodību, lai palīdzētu visiem bēdīgajiem virs zemes. (Sela.) 10 Kad cilvēki dusmojās76:10 dusmojās GL1 bargojās, tad Tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies. 2Moz 14:17.11 Solieties un maksājiet Tam KUNGAM, savam Dievam! Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Tam Bijājamam, 56:12.5Moz 7:21.12 Viņš salauž garu lielkungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem! Ījab 12:18.
/images/a/a0208299-6f37-40a0-66e1-2576b9435f00)
/images/a/Tcg2NiV7ce24OT6kCIQGR)