Dievs ir savas draudzes patvērums

1 Asafa dziesma, dziedātāju vadonim, dziedama ar koklēm. Dievs ir atzīts Jūdā, Viņa Vārds ir liels Israēlā! *2 Un Salemē ir Viņa telts un Ciānā Viņa mājoklis. *3 Tur Viņš salauza stopa bultas, priekšturamās bruņas un zobenu, un karu. (Sela.) *4 Spožs Tu esi un augsts uz kalniem, kur laupījumu sakrāj. *5 Sirdī drosmīgie ir aplaupīti un guļ savā miegā; visiem varenajiem ļaudīm rokas nogurušas. *6 No Tavas rāšanās, ak, Jēkaba Dievs, nāves miegā nogāzti rati un zirgi. 7 Tu, Tu esi bijājams, un kas Tavā priekšā var pastāvēt Tavas dusmības laikā? *8 No debesīm Tu liec dzirdēt tiesu, zeme bīstas un top klusa, 9 kad Dievs ceļas uz sodību, lai palīdzētu visiem bēdīgajiem virs zemes. (Sela.) 10 Kad cilvēki dusmojās*, tad Tavs gods paaugstinājās, un ar visukarstām dusmām Tu apjozies. *11 Solieties un maksājiet Tam KUNGAM, savam Dievam! Visi, kas ap Viņu, lai nes dāvanas Tam Bijājamam, *12 Viņš salauž garu lielkungiem, un ir bijājams pasaules ķēniņiem! *