Par labdarīšanu un viltību

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Svētīgs tas, kas nabagu apgādā; to Tas KUNGS izglābs ļaunā dienā. *2 Tas KUNGS to pasargās un uzturēs pie dzīvības, un viņš tiks svētīts* virs zemes, un viņu nenodos viņa ienaidnieku prātam. *3 Tas KUNGS to atspirdzinās uz neveselības gultas; Tu nomainīsi visu viņa gultu viņa slimībā*. 4 Es sacīju: ak, KUNGS, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es pret Tevi esmu grēkojis. *5 Mani ienaidnieki runā ļaunu par mani: kad viņš nomirs un viņa vārds ies bojā? 6 Un, kad tie nāk mani apraudzīt, tad tie viltu runā; ar savu sirdi tie sameklē niekus, iziet ārā un aprunā*. *7 Visi, kas mani ienīst, musina kopā pret mani un domā ļaunu pret mani. 8 Blēņu darbu tie apņēmušies savā prātā: kad tas guļ, tad viņš vairs necelsies! *9 Un pat mans draugs, kam es uzticējos, kas manu maizi ēda, mani min ar kājām. *10 Bet Tu, ak, KUNGS, esi man žēlīgs un uzcel mani, tad es tiem atmaksāšu to! *11 No tā es zinu, ka Tev labs prāts pie manis, ka mans ienaidnieks par mani negavilēs. *12 Bet Tu mani uzturi manā nenoziedzībā un mani iecel Savā priekšā mūžīgi. *13 Slavēts lai ir Tas KUNGS, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam! Āmen, Āmen! *