Mācība un iepriecināšana pret bezdievīgo ļaužu laimi

1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausieties to, visi ļaudis, pagrieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji, 2 kā zemi, tā augsti, kā bagāti, tā nabagi kopā! 3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir saprātīgas. 4 Es savu ausi pagriezīšu pie viena sakāmvārda un izteikšu savu mīklu uz koklēm. *5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums apstāj mani? *6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojas ar savu lielo bagātību. *7 Savu brāli neviens nevar atpestīt, nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu, *8 jo viņu dvēseles atpestīšana ir dārga, ka tā jāpamet mūžīgi,**9 ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu. 10 Tiešām, redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem. *11 Tās ir viņu sirds domas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu mājokļiem līdz audžu audzēm; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem. 12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinās lopiem, ko nokauj. *13 Šis viņu ceļš ir tiem ģeķība, un viņu pēcnācējiem, un kam viņu vārdi patīk. (Sela.) *14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet taisnie pār tiem valdīs, rītam austot; un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. *15 Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela.) *16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels. 17 Jo viņš mirdams neko nepaņems līdzi, viņa godība tam nesekos. *18 Lai gan viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi slavē, ka tu sev labas dienas sagādājis, **19 tomēr tu noiesi pie viņa tēvu audzēm, kas gaismu neredz nemūžam. *20 Cilvēks, kas greznībā un nav saprātīgs, - tas līdzinās lopiem, ko nokauj. *