Dievs lai glābj no bezdievīgajiem.

1 Dāvida lūgšana. Kungs, ņem vērā taisnību, klausies uz manu brēkšanu, griez savas ausis uz manu lūgšanu, kas nenāk no viltīgām lūpām. *2 No Tava vaiga lai nāk mana tiesa; Tavas acis skatās uz to, kas ir taisnība. *3 Tu pārbaudi manu sirdi, Tu piemeklē to naktīs, Tu mani esi kausējis un nekā neesi atradis; es esmu apņēmies, ka manai mutei nebūs pārkāpt. *4 Pie cilvēku darbiem es sargos caur Tavas mutes vārdu no pārkāpēja pēdām. *5 Uzturi manu gājienu uz Taviem ceļiem, ka mani soļi nešaubās. *6 Es Tevi piesaucu, jo Tu mani paklausi, ak, Dievs! Griez Savu ausi pie manis, uzklausi manu valodu! *7 Parādi brīnišķi Savu žēlastību, Tu, kas glāb no pretiniekiem tos, kas tveras* pie Tavas labās rokas. *8 Pasargi mani kā acs zīlīti acī, apslēp mani Savu spārnu pavēnī. *9 No bezdievīgo vaiga, kas mani posta, no maniem niknajiem ienaidniekiem, kas ap mani apmetas. *10 Savu cieto sirdi tie aizslēguši, ar savu muti tie runā lepni. *11 Tie nu ir visapkārt ap mums mūsu ceļos, ar savām acīm tie glūn, lai mūs gāztu pie zemes. 12 Viņa ģīmis ir kā lauvam, kas tīko saplosīt, un kā jaunam lauvam, kas sēž paslēpies. *13 Celies, Kungs, steidzies viņam pretī, nogāz viņu, izglāb ar Savu zobenu manu dvēseli no bezdievīgā, 14 no ļaudīm* ar Savu roku, ak, Kungs! No šīs pasaules ļaudīm, kam sava tiesa ir šai dzīvībā, kam vēderu Tu pildi ar Savu mantu, kam dēlu papilnam un kas savu mantu atstāj saviem bērniem. *15 Bet es skatīšu Tavu vaigu taisnībā; es būšu apmierināts, kad uzmodīšos Tavā līdzībā*. *