Lūgšana pret vajātājiem

1 Dāvida sirds dziesma, pēc "Nesamaitā"; kad Sauls nosūtīja sargāt namu, lai viņu nokautu. Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem, pasargi mani no tiem, kas pret mani ceļas! *2 Izglāb mani no ļauna darītājiem un atpestī mani no asinsļaudīm! 3 Jo, redzi, tie glūn uz manu dvēseli, vareni sapulcējas pret mani, lai gan neesmu grēkojis, nedz noziedzies, ak, KUNGS! 4 Bez vainas tie skrien un sataisās. Uzmosties man palīdzēt un skaties! *5 Tu, ak, KUNGS, Dievs Cebaot, Israēla Dievs, uzmosties, lai piemeklētu visus pagānus, neapžēlojies ne par vienu, kas tik viltīgi dodas uz netaisnību! (Sela.) 6 Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi un skraida* apkārt pa pilsētu. *7 Redzi, tie ar savu muti atraugājas*, zobeni ir viņu lūpās, jo - kas to dzird? *8 Bet Tu, Kungs, par tiem smiesies, Tu apmēdīsi visus pagānus. *9 Pret viņu varu es gaidīšu uz Tevi, jo Dievs ir mans patvērums. 10 Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību, Dievs man liek redzēt uzvaru pār saviem pretiniekiem. *11 Nenokauj tos, ka mani ļaudis to neaizmirst, izklīdini tos ar Savu varu un nogāz tos, ak, KUNGS, mūsu priekšturamās bruņas! *12 Tīri grēks ir viņu lūpu vārdi, tāpēc lai tie top sagūstīti savā lepnībā, viņu lādēšanas un to melu dēļ, ko tie runā. 13 Izdeldē tos dusmībā, izdeldē tos, ka to vairs nav, un lai atzīst, ka Dievs ir valdītājs iekš Jēkaba līdz pasaules galam! (Sela.) *14 Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi un skraida apkārt pa pilsētu. 15 Tie skraida šurp un turp pēc barības, un, kad nav paēduši, paliek pa nakti*. 16 Bet es dziedāšu no Tava stipruma un teikšu rītos Tavu žēlastību, jo Tu man esi bijis augsts patvērums un glābšana bēdu dienā. *17 Tev es dziedāšu, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs!