Cilvēka bezdievība ir liela, vēl lielāka - Dieva žēlastība
1 Dāvida, Tā KUNGA kalpa, dziesma. Dziedātāju vadonim. Savā sirds dziļumā es nomanu vienu Dieva Vārdu par bezdievīgā pārkāpšanu, ka viņa acu priekšā nav Dieva bijības. 2 Jo tas sev glaimo savās acīs, ka viņa noziegumu neatradīs un neienīdēs. 3 Viņa mutes vārdi ir nelietība un viltība, viņš vairs neprot laba darīt. 4 Viņš izdomā nelietību savā gultā, viņš iet pa tādu ceļu, kas nav labs, ļaunu viņš neatmet. 5 Ak, KUNGS, Tava žēlastība sniedzas līdz pat debesīm, un Tava patiesība līdz padebešiem. 6 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavas tiesas kā lieli dziļumi; KUNGS, Tu palīdzi cilvēkiem un lopiem. 7 Cik dārga ir, ak, Dievs, Tava žēlastība, ka cilvēku bērni patveras zem Tavu spārnu ēnas! 8 Tie top pildīti no Tava nama pārpilnības, un Tu tos dzirdini no Tava garduma upēm. 9 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, Tavā gaismā mēs redzam gaismu. 10 Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār sirdsskaidrajiem! 11 Lai lepno kāja nenāk pār mani, un bezdievīgo roka lai mani nevajā! 12 Redzi, ļauna darītāji krīt; tie top gāzti zemē un vairs nevar piecelties.