Lūgšana par Dieva draudzes uzturēšanu

1 Asafa pamācība. Ak, Dievs, kāpēc Tu mūs mūžīgi esi atstūmis un Tava dusmība kūp pār Tavas ganības avīm? *2 Piemini Savu draudzi, ko Tu esi mantojis no veciem laikiem un Sev par mantojumu esi atpestījis, Ciānas kalnu, uz kā Tu dzīvo. *3 Pacel Savas kājas uz mūžīgo postījumu; ienaidnieks visu ir samaitājis svētajā vietā. *4 Tavi pretinieki rēc Tavā namā, savas zīmes* tie likuši par zīmēm. *5 Tie izrādās, kā biezā mežā cirtēji cirvjus cilā*. *6 Un nu tie viņas izgreznojumu visnotaļ sadauza ar cirvjiem un veseriem. *7 Tie Tavā svētajā vietā met uguni, līdz zemei tie sagāna Tava Vārda mājas vietu. *8 Tie saka savā sirdī: izpostīsim tos pavisam! Visus Dieva lūgšanas namus tai zemē tie ir sadedzinājuši. *9 Savas zīmes mēs neredzam: neviena pravieša vairs nav, nedz kāda cita pie mums, kas zinātu, cik ilgi tā būs. *10 Cik ilgi, ak, Dievs, pretinieks nievās? Vai ienaidnieks zaimos Tavu Vārdu mūžam? *11 Kāpēc Tu atrauj Savu roku, ak, Savu labo roku? Izvelc to no Savas azotes un dari galu! *12 Taču Dievs ir mans ķēniņš no iesākuma, kas pestīšanu dara zemes virsū. *13 Tu caur Savu spēku jūru esi pāršķīris, Tu esi salauzījis pūķu galvas ūdenī. *14 Tu esi satriecis leviatāna galvas, Tu to esi devis par barību tautai tuksnesī. *15 Tu esi ar šķelšanu darījis* avotus un upes, Tu esi izkaltējis varenas upes. *16 Tiem pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli. *17 Tu zemei esi licis visas robežas, vasaru un ziemu Tu esi darījis. *18 Piemini to, ka ienaidnieks To KUNGU nievā, un ģeķu ļaudis zaimo Tavu Vārdu! *19 Nenodod zvēram Savas ūbeles dvēseli, Savu bēdīgo pulku neaizmirsti mūžam! *20 Piemini derību, jo zemes alas ir palikušas par slepkavu bedrēm. 21 Lai nospiestais neaiziet ar kaunu, lai bēdīgie un nabagi slavē Tavu Vārdu! 22 Celies, Dievs, iztiesā Savas tiesas, piemini, kā ģeķi nievā Tevi ik dienas! *23 Neaizmirsti Savu pretinieku kliegšanu; to troksni, ar ko vienmēr Tavi ienaidnieki ceļas pret Tevi!**