Iepriecināšana pret ienaidniekiem

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, Jedutunam. Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk mana pestīšana. *2 Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos! *3 Cik ilgi jūs visi vienam krītat virsū, to satriecat kā ielīkušu sienu un iedauzītu mūri? *4 Viņi uz to vien domā, kā viņu nogāzt no viņa godības; tiem patīk meli; ar savu muti tie svētī, bet sirds dziļumā tie lād. (Sela.) *5 Tiešām, mana dvēsele, esi klusu uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība. 6 Viņš vien ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es nešaubīšos! *7 Pie Dieva ir mana pestīšana un mans gods, mana stipruma klints, mana cerība stāv uz Dievu. *8 Cerējiet uz Viņu vienmēr, jūs ļaudis, izgāziet savu sirdi Viņa priekšā; Dievs mums ir par patvērumu! (Sela.) *9 Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti, tie kopā būtu vieglāki nekā vējš. *10 Nepaļaujieties uz netaisnību un uz laupījumu, netopiet nelieši*; kad bagātība vairojas, tad nedodieties uz to ar savu sirdi! *11 Dievs vienu vārdu ir runājis, to dažkārt esmu dzirdējis, ka Dievs ir varens. *12 Un Tu, ak, KUNGS, esi žēlīgs, jo Tu maksā ikvienam pēc viņa darba. *