Dievs runā par leviatānu
1 Vai tu vari leviatānu ķert ar makšķeri jeb viņa mēli ar dziļi iemestu virvi? 2 Vai tu proti tam riņķi likt nāsīs un ar asmeni izdurt viņa žaunas? 3 Vai tu domā, ka tas tevis daudz lūgsies un labus vārdus uz tevi runās? 4 Vai viņš slēgs derību ar tevi, ka tu viņu vari ņemt par mūžīgu vergu? 5 Vai tu ar viņu varēsi spēlēties kā ar putniņu jeb viņu saistīsi savām meitām? 6 Vai zvejnieku līdzbiedri viņu pārdod, vai viņu izdala pircējiem? 7 Vai tu vari viņa ādu piedurt pilnu ar šķēpiem jeb viņa galvu ar žebērkļiem? 8 Kad tu savu roku viņam pieliksi, tad pieminēsi, kāds tas karš, un vairs to nedarīsi. 9 Redzi, tāda cerība ir velta; jau viņu ieraugot, krīt gar zemi. 10 Neviens nav tik drošs, lai viņu kaitinātu; kurš tad būtu, kas celtos pret Mani? 11 Kas Man ko laba iepriekš darījis, ka Man to bija atmaksāt? Kas ir zem visām debesīm, tas pieder Man. 12 Un lai vēl pieminu viņa locekļus, stiprumu un viņa vareno augumu. 13 Kas drīkstētu viņa bruņas atsegt? Vai kas līst starp viņa zobiem? 14 Kas viņa vaiga žokļus var atplēst? Ap viņa zobiem ir briesmas. 15 Lepnas ir viņa bruņu zvīņas, cieti kā ar zīmogu saspiestas kopā. 16 Viens tik tuvu pie otra, ka ne vējš netiek starpā. 17 Tie līp viens pie otra un turas kopā, ka nešķiras. 18 Viņš šķauda ugunis, un viņa acis ir kā rīta blāzmas stari. 19 No viņa mutes šaujas ugunis, degošas dzirksteles no tās izlec. 20 No viņa nāsīm iziet dūmi kā no verdoša poda un katla. 21 Viņa dvaša varētu iededzināt ogles, un liesmas iziet no viņa mutes. 22 Viņa kaklā mājo spēks, un viņa priekšā lec bailes. 23 Viņa miesas locekļi kā sakalti, tie turas cieti kopā, ka nevar kustināt. 24 Viņa sirds ir cieta kā akmens un cieta kā apakšējais dzirnakmens. 25 Kad viņš ceļas, tad stiprie izbīstas, tad tie no grēkiem šķīstās. 26 Kad viņam cērt ar zobenu, tas nekož, nedz šķēps, ne bulta, ne žebērklis. 27 Dzelzs priekš viņa kā salmi un varš kā sapraulējis koks. 28 Bulta viņu neaiztrieks; lingas akmeņi viņam ir kā pelavas. 29 Lielas bozes viņam ir kā pelavas, viņš smejas, kad šķēps svelpj. 30 Viņa pavēderē asi kasīkļi, un kā ar ecešām viņš brauc pa dubļiem. 31 Viņš dara, ka dziļumi verd kā pods, un sajauc jūru kā ziedes virumu. 32 Kur viņš gājis ceļš spīd; tie ūdens viļņi ir kā sudraboti. 33 Virs zemes cits viņam nav līdzināms, viņš tāds radīts, ka nebīstas. 34 Viss, kas ir augsts, viņam nav nekas; viņš visu diženo zvēru ķēniņš."