Ījabs pazemojas un tiek pie sākotnējās laimes

1 Tad Ījabs Tam KUNGAM atbildēja un sacīja: 2 "Es atzīstu, ka Tu visu iespēj un nekāds padoms Tev nav neizdarāms. *3 Kas ir tas, kas Dieva padomu neprātīgi aptumšo? Tātad es esmu runājis, ko nesapratu, man pārāk brīnišķīgas lietas, ko nezināju. *4 Klausi jel, un es runāšu, es Tev vaicāšu, un Tu mani pamāci! *5 Es esmu dzirdējis dzirdēdams ar ausīm par Tevi, bet nu mana acs Tevi redzējusi. *6 Tāpēc man ir žēl un sirds man sāp par to pīšļos un pelnos." *7 Un notika, kad Tas KUNGS šos vārdus uz Ījabu bija runājis, tad Tas KUNGS sacīja uz tēmānieti Elifazu: "Manas dusmas ir iedegušās pret tevi un pret taviem diviem draugiem, jo jūs neesat pareizi runājuši par Mani, kā Mans kalps Ījabs. *8 Tādēļ ņemiet sev septiņus vēršus un septiņus aunus un ejiet pie Mana kalpa Ījaba, un upurējiet dedzināmos upurus par sevi, un lai Mans kalps Ījabs par jums lūdz; jo viņu Es uzlūkošu, ka Es jums nedaru pēc jūsu ģeķības; jo jūs neesat pareizi par Mani runājuši, kā Mans kalps Ījabs." 9 Tā tēmānietis Elifazs un šuhietis Bildads, un naēmatietis Cofars nogāja un darīja, kā Tas KUNGS uz tiem bija sacījis, un Tas KUNGS uzlūkoja Ījabu. *10 Un Tas KUNGS novērsa Ījaba zaudējumu*, kad viņš par saviem draugiem bija lūdzis; un Tas KUNGS atdeva Ījabam visu otrtik vairāk, kā tam bijis. *11 Un visi viņa brāļi un visas viņa māsas, un visi, kas viņu iepriekš bija pazinuši, nāca pie viņa un ēda maizi ar to viņa namā, un žēloja viņu, un iepriecināja viņu par visu nelaimi, ko Tas KUNGS tam bija uzlicis. Un tie viņam deva ikkatrs vienu kesitu naudas un ikkatrs vienu zelta pieres rotu. *12 Un Tas KUNGS svētīja Ījaba pēdējās dienas* vairāk nekā viņa sākumu; jo viņam bija četrpadsmit tūkstoši avju un seši tūkstoši kamieļu, un tūkstotis jūga vēršu, un tūkstotis ēzeļmāšu. *13 Viņam arī dzima septiņi dēli un trīs meitas. 14 Un viņš nosauca pirmās vārdu: Jemīma, otrās vārdu: Kecija, un trešās vārdu: Keren-Hapūha. 15 Un visā zemē tik skaistas sievas neatrada kā Ījaba meitas. Un viņu tēvs tām deva mantojumu starp viņu brāļiem. 16 Un Ījabs dzīvoja pēc tam simts četrdesmit gadus un redzēja bērnus un bērnubērnus līdz ceturtai paaudzei. *17 Un Ījabs nomira vecs un labi padzīvojis. *