Elifaza pārmetums Ījabam

1 Tad tēmānietis Elīfazs atbildēja un sacīja: 2 "Vai ļaunā ņemsi, kad tev kādu vārdu teiksim? Bet - kas varētu klusu ciest? 3 Redzi, dažu labu tu esi pamācījis un nogurušas rokas stiprinājis. *4 Tavi vārdi kritušu ir uzcēluši, un drebošus ceļus tu esi spēcinājis. 5 Bet, kad tas nu nāk pār tevi, tad tu nogursti, un, kad tas ķēris tevi, tad tu iztrūcinies. 6 Vai uz tavu Dieva bijāšanu nebija tava cerība, vai tu nepaļāvies uz saviem nenoziedzīgajiem ceļiem? 7 Piemini jel, kurš, nenoziedzīgs būdams, ir bojā gājis, un kur taisni ir izdeldēti? 8 Tā es gan esmu redzējis: kas netaisnību ar un varas darbu sēj, tie to pašu pļauj. *9 Caur Dieva dvašu tie iet bojā, un no viņa bardzības gara tie iznīkst. *10 Lauvas rūkšana un liela lauvas balss, un jaunu lauvu zobi ir izlauzti. *11 Vecais lauva iet bojā, jo laupījuma nav, un vecās lauvas bērni izklīst. *12 Un slepeni pie manis nācis vārds, un mana auss kādu skaņu no tā ir saņēmusi, 13 nakts parādīšanu domās, kad ciets miegs cilvēkiem uziet. *14 Tad bailes man uznāca un šaušalas un iztrūcināja visus manus kaulus. *15 Un viens gars man gāja garām, ka visi manas miesas mati sacēlās stāvus. 16 Viņš stāvēja, bet es nepazinu viņa pēc izskata, tēls bija manu acu priekšā, un es dzirdēju palēnu balsi: 17 vai cilvēks var taisnāks būt nekā Dievs, vai vīrs var šķīstāks būt nekā viņa Radītājs? *18 Redzi, Saviem kalpiem Viņš neuzticas, un Saviem eņģeļiem Viņš pierāda vainu - *19 cik vairāk tiem, kas mālu namos dzīvo, kuru pamati pīšļos stāv, taps no kodēm samaitāti. *20 Starp rīta un vakara laiku tie top sašķelti, ka neviens to nenomana, viņi iet pavisam bojā. *21 Vai viņu gods viņiem netop atņemts? Tie nomirst, bet ne gudrībā. *